Pēc Vīnes īsā ekskursa četru stundu garumā (Ingrīda nebija iedomājusies, ka latviešiem deviņdesmitajos un pat vēlāk, līdz Šengenai, bija jākurn pārsēšanās laiks lidostā, jo bez vīzas taču ārā no lidostas netika), kuras laikā tik vien paguvu kā uzzināt, ka Vīnē ir aizliegts pasūtīt "white coffee", jo tas nozīmē pilnīgi neko ("what is white coffee???!!! Nobody speaks like that here....") ierašanās Florencē nebija tīkama. Reiss kavējās, autobusi aiziet gar degunu, pieturvietu nosaukumi - gandrīz identitski (protams, ka es izkāpu "Di San Domenico", nevis "San Domenico", kas ir pēc piecām pieturām). Loģiski, ka interviju nokavēju par 15 min, tas draudēja pārvērst manu zinātnisko braucienu iestājpārrunām par doktorantūru bezgala debīlā pašapmaksātā tūrisma braucienā. Debīlā, jo kurš gan tūrists brauc uz Florenci, lai te paliktu tikai vienu nakti. Bet intervija ir pārlikta un tā notiks pēc divām stundām. 

I would like to tell about the driver of the bus, who brought me from airport to the Schuman - it was one of the most horrible journeys I had. I hope You will speak with the driver about his driving habits. There were two things:

1) it looked like he notices red light only before the crossroad. Therefore all the passengers several times had to feel it, when bus stops. Almost fell of the chair. Several times.

2) But the most shocking thing was at the Schumann stop, where I had to get off from the bus with lots of other passenger. The driver suddenly closed the doors, when still there was about half of passengers, who wanted to jump off in this stop. Is he blind?

It is sad that this was the first impression of Brussels, although city is nice and friendly. I hope You will have proper conversation with the driver!



Un šie man šodien atbildēja:

bla, bla, bla

bla, bla, bla

we take every possible deviation from these guidelines very seriously and request an investigation into the circumstances of the incident.

With the data you provided us, we can find the driver in question and inform his supervisor of the facts as you described in your mail. Depending on the result of the inquiry, we shall, if needed, take the necessary measures.

Visi joprojām ir šokā, kad uzzina, ka mana pirmā, piektās klases mīlestība pirms kāda laika satikta trolejbusā manu publisko atzīšanos simpātijās visas klases priekšā ir piemirsusi, tāpat divus randiņus. Tiesa, mēs jau neko nerunājām, tikai ēdām saldējumu.

Šodien ir saulaina diena, bet es jau otro nedēļu esmu romantizējies, esmu izdomājis, ka kādu dienu izdošu dzejas grāmatu, kuru sauks "Rupjā sāls". Tagad arī tāds būs jaunais šīs slejas nosaukums. Distanču medības ir pagājušas. Meitene no manas klases nav atrasta un tiešām - zvans uz stundu sen vairs nesauc mūs.

Man šķiet, ka vienīgais, uz kā rēķina izbrauc spāņi, ir liberāli kreisā doma un siltais laiks all year round. Citādāk nevar izskaidrot viņu nespēju autoostas informācijas centrā sniegt informāciju par vilcienu atiešanas sarakstu, ārprātīgu pedantismu vienos naktī celt augšā pasažieri (mani!!!), lai viņu pārsēdinātu no 15. vietas uz 10. (jo tā rakstīts biļetē), nezināt ēkai pieguļošo ielu nosaukumus, pilsētas kartes glabāt tikai un vienīgi informācijas centru iekšpusē (tā jau ir, nav ko tūristiem vazāties apkārt pa pilsētu, kamēr tūrisma info centri slēgti!), "white coffee, please" uztvert kā lūgumu pasniegt espresso (iegrābos divreiz!), veģetāru ēdienu saprast tādu, kur rīsos ir tikai daži šķiņķa gabaliņi.

Man tiešām tas viss pie kājas tikai tāpēc, ka viņi ir liberāli kreisi un te ir silti.

Vakardienas saruna par zināšanu un nezināšanu mani atgrieza pie šīs dziesmas

Kādu dienu mana nespēja atteikties mani var arī iegāzt. Šī nespēja nozīmē, ka man gandrīz vispār nav principu, bet gan tikai tīra griba, tīrs gribasspēks.

Ja mīl, tad nekrāpj.

Mūžīgajā cīņā par Vācieti un Ziedoni es vienmēr palieku mazākumā. Bet, kā teica Vācietis, kad tas otrais aizies, "būs mūsu ilgu zilgums palicis, kur ļoti patīk izvāļāties velniem".


Ziedonis vēl nav aizgājis. Palicis palicējos.

Es gan vēl neesmu spējis noraksturot, bet tā sajūta, kad kādai bijušajai tuvattiecībai ir gaidāms bērniņš, ir tāda duāla vienmēr.

Šodien mazā Laila hokejā mani samīļoja dikti, dikti.

And here are your scores... (max 5)


Past-negative 3.20
Past-positive 3.67
Present-hedonistic 3.80
Present-fatalistic 2.56
Future 3.85


Bet nedēļas nogalē mēs runājām, ka es dzīvē patiesībā neriskēju, bet mērķtiecīgi virzos un sasniedzu mērķi. Vajag riskēt, vajag. Saņemties un vajag riskēt. Pēdējais laiks.

"Sapņošana lielā mērā ir izzudusi. Man ir diezgan pragmatisks skats uz to, ko piedāvā apkārtējā pasaule. Uz kādu notikumu iestāšanās vai neiestāšanās varbūtībām. Tur sapņiem vietas ir stipri maz. Bet man piemīt spēja izplānot loģiskas darbības, kas ir piesaistītas lietām, kuras eksistē dabā."


Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, Frank's, 2011 Vasara. Intervē Ilze Pole.

Frīdis: Kad tev ir dzimšanas diena?
Sigita: 31. augustā. Arī vārda diena man ir 31. datumā. Man viss ir 31. datumā.
Es: Arī Vecgada vakars Sigitai ir 31. datumā.

Mēs tur brauksim biežāk, smiesimies biežāk, cepsim gaļu sulīgāku, sitīsim odus vairāk, baudīsim sauli ilgāk un brauksim ar kuteri, jo būšu nolicis vadītāja eksāmenu.

Man pastāstīja, kas ir jāsaka tad, kad priekšnieks ir divas nedēļas atvaļinājumā un visi darbinieki vēlu ierodas darbā un ātri iet prom (stāsts no privātā sektora):

-Čau!
-Nu čau, kad būsi?
-Es nebūšu trīs dienas, man kaut kāda slimība.
-OK.


Liepāja, es mīlu tevi.

Aptvert un tikpat spēji nolikt malā. Bet neaizmirst.

Ar visu to, ka darba dēļ man bija raustīgs Positivus, jo pusdeviņos no rīta bija jāskrien uz Rīgu, es noteikti darbā biju pozitīvākais nelga. Ne velti (pirmo reizi) neviens neatnāca uz preses iespēju. Bet pirmdien portālos salika kā galveno ziņu no "Dienas" publikācijas. Tās autors atklāti atzina, ka izvēlējās Summer Sound un tik tāpēc arī te ir ieradies. Pārējie, kas nebraukā uz festivāliem, nolēma ieturēt pauzi un atpūsties starp TP un citu partiju likvidācijām/dzimšanām pag. ned. nogalē un referendumu šajā.

Es naktīs svīstu kopš Positivus. Vai tu svīsti arī?

Opener festivāls Polijā bija tā sajūta, kurā varētu dzīvot mūžīgi mūžos. Vēl tur bija gan poļu mātes, gan vikingi, kas bija poļu arhitekti, gan polietes, kas bija čehietes. Viss bija tieši tā, kā es to gaidīju un gribēju. Coldplay, Prince, kurš ir dzīvs un vēl joprojām uzstājas savā gludajā sejā un spīdīgajā zelta kostīmā. Jaunības eliksīrs. Dzert no kausa neapstādamies.

Ierašanās darbā gan pierādīja, kas ir kas un kurš ir kāds. Tas arī labi, ka tieši šodien.

1:7
1:6

Atbildes būs pēc Jāņiem.

Man bija labākā dzimšanas diena manā mūžā.

Ar visu to, ka nedēļas nogale nebija man vienam pa Mellužiem saimniekot, jo ieradās mamma, šīs trīs dienas, kuras biju Jūrmalā, bija lieliskas, vēsas, atsvaidzinošas, pilnbrieduma un plaukuma pilnas. Īstenas 26 gadu noslēdzošas. Un zīmīgām garāmslīdošām epizodēm.

Balzāms, jūrmala, šokolāde, laimes kalšana. Ejiet jūs visi bekot.