ja jūs, mani susļikiņi, domājat, ka iegūt savu dzīvi ir garlaicīgi - ņih**a!

tas drīzāk ir kļūt garlaicīgam priekš apkārtējiem, jo Tev lielākajai daļai ierasto hu**u nav laika, jo rodas savas iekšējās, mazās pasaulītes hu**as.

nē, nē - es te ne par depresīvo, bet gan par to, ka baigi sašaurinās komunikācijas loks, jo dzīvei pēkšņi ir tādi abvaroti, ka pārmaiņas pēc nevis es tai skrienu pa priekšu, bet gan mēģinu panākt to sasodīto laika vilcienu - viss ņirb un midžina gar acīm, un tu alkaini mēģini kampt un grābt visas tās emocijas un izjūtas, kas rodas procesā.

būtu labi tai visā vēl pacensties nepazaudēt svarīgāko, jo baigi jau viegli tā aizrauties, ka patīkama rutīna/tevis izveidotā lietu kārtība nemanot pārvēršas par fu-bļa iekdienu. no-no-no-no! :)