...es tajā skaitā.

stāsts ļoti vienkāršs, tātad:
kad man bija kādi 6 gadi, vecāki sāka plānot ģimenes pieaugumu. protams, cenšoties sagatavot jau esošo bērnu pārmaiņām, man tika jautāts, ko gan es gribētu labāk - māsiņu vai brālīti? uz ko sabozusies atbildēju - SUNI!!! :D
(ko arī rezultātā dabūju - mīlēju un loloju, savukārt brālis tika ieplānots un realizēts vēlāk (mikikiki) - iepazinu, ko nozīmē beznosacījumu mīla un loloju joprojām)

tagad, pēc +/- 20 gadiem, tā vietā lai ar mīļoto plānotu bērnus* (uzminiet nu!) - es plānoju suni :D


* saprāta balss un pieredze par beznosacījumu mīlu tomēr saka, ka pareizā kārtība būtu - vispirms mazie spinogrizi (droši vien kādi 2 nebūtu slikti un ja vien varētu dabūt ar vienu piegājienu - vispār lieliski :D, baidos, ka pēc pirmajām šausmām (process tomēr pret sievietes ķermeni ļoti vardarbīgs) uz otro reizi nesaņemšos o_O) un pēc tam jau suns, eh

mācos, ļoti, ļoti mācos:
paturēt mēli aiz zobiem - lietas labad,
runāt ar cilvēkiem, kā idiotiem - viņu labad,
nesalaist nervus grīstē kamēr mācos - sevis labad.