Ar to atteikumu fotogrāfēt divu mammu ģimeni, es esmu uz žoga. No vienas puses, tas ir šausmīgi, ja pasaka, ka tevi ne, jo tu esi citādāks. No otras puses, ja fotogrāfe patiešām ir ticīga, nevar taču pieprasīt, lai viņa iet pret savu pārliecību. Protams, kā tas tika risināts, droši vien jauki būtu ieteikt kādu draugu fotogrāfu, es nez. Melot, ka atteikums aizņemtības dēļ? Varbūt tas var pasaudzēt kāda jūtas, nez. Laikam sliecos domāt, ja vien ticība ir patiesais iemesls, ka tas var būt par iemeslu atteikt. It kā jau tas ir profesionāls pakalpojums, bet ja tas ir privāts bizness, tad izvēlei jau jābūt, ko un kā apkalpot. Cits stāsts būtu publiskis pakalpojumi, bet tas ir cits stāsts. Tomēr, vai viņa tikpat dedzīga atteikt ir, piemēram, neprecētiem pāriem?
Jūs esat gudrinieki, filozofi, prātvēderi. Kā jums šķiet.