The · Nightqueens · Game

Tas, ka es šeit tik reti rakstu, nenozīmē, ka dienasgrāmatu nerakstu vispār. Katru dienu top gari ieraksti manā papīra dienasgrāmatā + visādi krikumi twitterī.

Njā, aiziet gulēt astoņos vakarā ir pagalam dīvaini. Bet miedziņš man parasti ir labākās zāles pret depresīva garastāvokļa lēkmēm. Pamodos no tā, ka skaistas vīriešu balsis man dziedāja manu pēdējā laikam mīļāko dziesmu A. Bocelli - I believe.

Un vispār neliels meh par to, ka visi tik aizņemti un nevienu nevar satikt. Kora un Saviešu mēģinājumi tagad ilgāku laiku nenotiks. Darba nav, mācības kā nu gadījies kā ne arī šogad atkrīt. Labi vismaz, ka ir daudz, daudz nelasītu grāmatu.

Tā kā no mana telefona tas ir sasodīti ērti, esmu sākusi izmantot twitteru. If somebody cares: http://twitter.com/Reine_Nuit

Man ir ļoti jauks brālītis - pēkšņi ieradās manā dzīvoklī, manā istabā un izvilka ārā pabarot Mārtiņa Beķerejā un pastaigāties. Nopirka viņš sev iekš Ludo neocube. Būs jābrauc pie viņa ciemos kaut kad spēlēties. Varbūt iepatiksies un no ebay pasūtīšu arī sev tādu spēlīti.

Vispār sāku rēķināt, ka ar naudām ir diezgan pašvaki. Vēl jau ir, bet vispār jāsāk meklēt kādi ienākumi. Rīt tiks sabildētas manas rotiņas, ko varētu pārdot, bet šī niša jau ir fucking pilna.

Šodien Rudzos pirmo reizi spēlēju dūdas. Cik nu spēlēju, bet vismaz obligāto programmu, kurā ietilpa stabila nošu noturēšana, izpildīju. Es jau jūtu, cik ļoti kaimiņi mani mīlēs, kad dabūšu dūdas uz mājām trenēties, bet tas būs ātrākais pēc nedēļas + būs jāsadalās ar otru cilvēku, kas mācās tās spēlēt, kad kurš ņems, jo diemžēl tas nav tas lētākais instruments.

Jāturpina vakar iesāktā nodarbe - zeķīšu adīšana un dokumentālo filmu skatīšanās.

Ja es šitā turpināšu, tad laikam drīz palikšu bez balss, jo dziedu gan korī, gan folkloras kopā, gan dušā, gan svilpoju, gan dziedu visādos akcentos, gan ņaudu, gan vispār izdodu visādas dīvainas skaņas. Dziedāt, dziedāt, dziedāt ^^

Mans bioloģiskais pulkstenis ir savādi pārgriezies - šonedēļ četras reizes esmu pamodusies 15:00, kas trakākajā gadījumā bija pēc 15 stundu gulēšanas, lai arī nebiju ne īpaši nogurusi ne iepriekš agri cēlusies. Laikam jāsāk iet gulēt 8:00, lai nepārgulētētos. Dienasgaismu redzēt šādi gan problemātiski

Man patīk atdot lietas, kas man patiesībā nav vajadzīgas. Liekie alkohola un neveselīgo dzērienu krājumi likvidēti. Kafija gan vēl kādu laiku būs mana draudzene, no kuras dzeršanas nešķiršos.
Jāuztaisa būs gan skapja, gan grāmatu plaukta revīzija kādu dienu.

Gaidu, kad pie manis atceļos mana jaunā blokflauta...

Man šodien laikam pārāk gribas izteikties par lietām. Jāsakārto labāk istaba

Eu, bet man ir divi jauki brāļi, kurus es pēdējā laikā pārāk reti satieku. Brālīšu un māsiņas dienai būs būt!

Un no šodienas es lietošu tikai tādus alkoholiskos dzērienus, kas ir ar mīlestību gatavoti mājās. Ceru, ka Ivo priecāsies par maniem Rīgas melnā balzama krājumiem.

Ļauju Aurorai augt un izpausties. Problēma tik, ka manām personībām, kad tās aktivizējas gribas sev atbilstošo krāsu apģērbu. Kādai skapī nemētājas kas gaisīgs zilzaļā vai ideālā gadījumā zilzaļvioletā krāsā?

Braucot autobusā Zigfrīda Annas Meierovica pieturā aizdomājos/atcerējos, kāpēc viņam ir vārds Anna. Tas tāpēc, ka tā sauca viņa māti, kas nomirusi dzemdībās, ne? Palika skumji, jo nezinu, kā dzīvotu bez savas mammas. Man šķiet, ka neviens cits nespēj sniegt tādu sirds siltumu, atbalstu kā mamma. Mīlu savu! Izdomāju, ka jāsametas ar brālīšiem un jāuzdāvina viņai būs zīda sega. Par spilvenu, ko viņa pārveda no Ķīnas viņa nevar un nevar vien beigt priecāties. Guļot uz tā viņai pat sejas āda esot uzlabojusies.

Mani mati tagad ir melni. Vēl vajadzētu tik nedaudz apgraizīt un tad jau būšu jauns cilvēks.

Vakar lūdzu pēc brīnuma un tas atnāca. Ir jauki satikt cilvēku, ar ko mēnešiem nav bijis iespējams sarunāt tikšanos. Mans veselais saprāts uz kādu laiciņu ir glābts.

Un kafija šovakar šķiet tik debešķīgi garda ^^

No rīta pirmās darbības tagad man ir nevis kafijas uzvārīšana un datora ieslēgšana, bet gan blokflautas atrašana un spēlēšana. Un pirms iziešanas ārā no mājas, tagad nevis paskatos uz sevis pogulī, bet nospēlēju kādu melodiju. Šodien tā gandrīz nokavēju kopmēģinājumu. Vienai pašai ko atrast naktī pirmās slimnīcas teritorijā būtu diezgan bezcerīgi.
Ja kādam ir vēlme redzēt mani ar kori uzstājamies, tad tāda iespēja būs otrdien (16. nov) 19:00 LU lielajā aulā. Ieeja bez maksas.
Kur varētu dabūt notis dažādām latviešu tautas dziesmām? Nedaudz kaitina, ka pārsvarā visur var dabūt visādas ziņģes un tā saucamās galda dziesmas, bet ar normālām tautasdziesmām ir diezgan švaki.
Un vēl nokonstatēju, ka ir ļoti sarežģīti norunāt tikšanos ar cilvēku, kurš izdomājis dzīvot tikai tagadnei. Bet man laiks vairāk vai mazāk jāsaplāno arī rītdienai.
Šodien bija jauks pārsteigums, kad jauks cilvēciņš mani aizveda uz eko/diennakts veikalu uz Bruņinieku ielas, kur ir iespēja omulīgi pasēdēt, apēst kādu čebureku un izdzert tēju. Tur ieraudzīju arī viena sava sapņa manifestāciju - upeņu vīnu. Nespēju turēties pretī un iegādājos šo dziru. Tagad jāgaida kāds īpašs notikums, lai to nomalkotu. Lai arī vienmēr jau var saaicināt cilvēkus un svinēt savu "Unbirthday" :)
18. novembrī laikam būs jāaizbrauc uz Jūrmalu, uz kapiem ciemos pie omas, kurai būtu dzimšanas diena. Vispār nedaudz dīvaini, ka neesmu tur vēl bijusi. Lai arī iešana uz kapiem man laikam nekad nav bijusi nekas īpašs. Varbūt tāpēc, ka neviens man tuvs cilvēks vēl nebija nomiris. Tik daži mājdzīvnieki, bet tie guļ mūsu dārza mazajos zvēru kapiņos. Vispār jau "mūsu" vairs nevar teikt. Nav vairs man nekādas saistības ar to vietu, ja neskaita visas manas bērnības atmiņas.
Sen nebiju šeit neko garu rakstījusi... Laikam tagad to daru tāpēc, ka man jāmācās kontroldarbam, bet kā jau parasti negribas.
Gribu uz kādu sadziedāšanos.
Vēl mani mēģina ik pa laiciņam pierunāt iet uz dančiem, bet man bail. Dejoju es tikai viena pati mežā vai pērkona negaisā. Dejot kopā ar citiem cilvēkiem šķiet savādi. Pieņemu, ka, kad saņemšos, tad jau būs labi.

Zālēm sirdsdarbības uzlabošanai es uzdzeru kafiju, kas pēc ilgāka laika perioda man atkal garšo

Vai varu pierunāt sevi uz Jauko cilvēku Māju aizbraukt ar riteni? Nē, jo tas šķiet pārāk tālu. Vai varu pierunāt sevi ar kājām no šīs pašas mājas atnākt mājās? Jā, nekādu problēmu. Tik pēdiņas nedaudz sāp pēc tādas pastaigas papēžapavos

Ir dikti jauki, kad vakarā, kad īsti nav ne jausmas ko darīt, pie durvīm pieklauvē kāds jauks un skaists radījums un piedāvā kopā. skatīties filmu. To arī pie dzīvokļa biedra noskatījāmies. Tāds mazs un patīkams Mur ^^
Šodien tiek arī pie saviem jaunajiem zābakiem un latviešu tastatūras telefonā. Ar tādu uzreiz patīkamāka un lietderīgāka rakstīšana.
Rīt jāaizbrauc pie brālīšiem ciemos un jāaizņemas monitors, lai es atkal tiktu pie datora un varētu izdarīt kaut ko no tiem daudzajiem darbiņiem, kas iekrājušies.

Rlbnkt!

Njā, man ir datoratkarība. Šodien atnākot mājās, man bija tāda kā bezcerības sajūta,kad nebija datoriņa,ko ieslēgt un paskatīties,kas jauns manā virtuālajā pasaulē notiek.
Nju ko, rlbnkt!

Šņūk, mans mazais portatīvais datoriņš nokrita un tika pie nejauka ievainojuma - ekrāniņš saplīsa. Tagad ieslēdzot varu vērot abstrakto mākslu. Cerams, ka melnā diena drīz beigsies, citādāk man vēl istaba nodegs.