The · Nightqueens · Game

Laikam būs jāsāk ticēt emociju un veselības saistībai. Jau kopš Jāņiem likās, ka kaut kas līdz galam nav izrunāts. Jau kopš Jāņiem mums abiem angīna, kas negrib pazust. Vakar viņam beidzot palika labāk.

Neesmu vēl nokavējusi nevienu obligāto pasākumu, jo abus, uz kuriem netiku vai ļoti negribējās, atcēla.

Iepirkumu sarakstā vienmēr ir miesaskrāsas zeķubikses. Nav jēgas svītrot laukā no saraksta. Tie ir arī mani galvenie izdevumi saistībā ar korporāciju.

Man reizēm rodas sajūta, ka māku dejot. Vismaz tā, lai vadītu puisi, kurš tikpat kā neprot. Ar kādu citu skaists valša lidojums un miers stājā.

Mani gandrīz jau izslēdza. Viss kārtībā.

Plānoju episku 18.novembri. Jāizvēlas tik vēl coeta dziesma.

Gan maratonisti, gan es gribam gulēt, bet muzikālie francūži sēž mūsu bārā un ģitāras pavadībā dzied un dzied, un dzied, un dzied... Man sāp galva. Iekšēji dziedu tik "go the fuck to sleep" dziesmiņu.

Kad jaunā meitene, kurai šodien pirmā patstāvīgā diena darbā, apmāca jaunāko meiteni, kurai vienkārši viena no pirmajām dienām, tad ir haoss un man nemaz negribas strādāt. Strādāšana pie tam vēl sākumā ir kļūdu meklēšana un labošana. Ļoti gaidu kolēģi atpakaļ no atvaļinājuma.

Brīžiem ir doma, ka varētu atmest kafijas dzeršanu, jo nav jau tā, ka tā būtu tiešām nepieciešama. Bet tad es ieeju īpašajā Rocketbeans kafejnīcā, kas atrodas netālu no darba. Atceros, ka vienā viņu degustācijā sapratu, ka viņu kafija ir tiešām ļoti, ļoti garšīga. Augstākās kvalitātes un pie tam vēl Latvijā grauzdēta. Ļāvos īpašnieka šarmam man par visu pastāstīt. Tiku pie klientu kartes un kaimiņu atlaides rīta kafijai. Arī čupiņu ar vizītkartēm, kuras dot viesnīcas viesiem. Magic Pussy ir kafija kuru nopirku. Atnesu mājās. Atveru. Pupiņas. Nu ko, laikam jāpērk kafijas dzirnaviņas. Jauka pastaiga uz Depo, kur kārtējo reizi sapirku lietas, kuras gribējās, bet varbūt nemaz tik ļoti nevajadzēja. Izņemot, protams, kaķbarību un kafijas dzirnaviņas. Samaļu. Kaifoju no smaržas. Uztaisu. Murr ^^ Pabrīdināju arī dzīvokļa piedzīvotāju, ka šī ir īpaša kafija, par kuras iztukšošanu es varētu kļūt dusmīga. Sen arī nebiju dzērusi kafiju bez cukura un bez nepiena (pēdējā laikā tas visbiežāk ir mandeļu nepiens).

Man uzdāvināja kladīti ar domu, ka tās būs mana nākamā papīra dienasgrāmata. Šodien pierakstīju pilnu pēdējo lapu iepriekšējā. Šobrīd nedaudz bail sākt rakstīt jaunajā, jo šķiet, ka tajā jāraksta kas tiešām jauns. Lai rakstītu labākas lietas, tā ir arī jādzīvo un jādomā. Varētu sākt no 4. aprīļa, kad oficiāli iestāšos studenšu korporācijā. Ne tāpēc, ka tas varētu padarītu manu dzīvi labāku vai kvalitatīvāku, bet kaut kādus atskaites punktus reizēm gribas. Kaut kas jau noteikti mainīsies - jauni cilvēki, balles dejas, daudz jauni pasākumi, kantu dziedāšana. Pēdējā lieta man šķiet īpaši tīkama - pasākuma laikā drīkstu visus apklusināt un likt dziedāt kādu dziesmu. Tiek pat gaidīts, ka kāds tā izdarīs.

Šodienas krāsa gan uz nagiem, gan visos darba pierakstos ir tirkīzs.

Šīs nedēļas spilgtākais notikums bija gājiens kopā ar A uz Botānisko dārzu. Mācīju viņa fotografēt. Ar veco labo Sigmu. Ja iemācās ar to, tad ar jaunākiem aparātiem ir pavisam viegli. Galvenie foto modeļi bija eksotiskie tauriņi. Tur bija ļoti silti un skaisti. Tropu mājā arī skaisti, skaisti, skaisti. LU botāniskajā dārzā izrādās ir arī labirints. Ja jau ir, tad iespēja jāizmanto. Lēnā garā ejot iekšā debesis pamazām sāka skaidroties. Kad apsēdos vidiņā pameditēt, palika uz brīdi pavisam gaišs un jutu, ka tauriņi man ir pielipuši visās malās. Šī gada Latvijas pavasaris manī ienāca tieši šajā brīdī. Ejot ārā no labirinta, atkal debesis nedaudz nomācās. Pēc kādas stundas gan atkal bija gaiši un skaisti. Šī bija pirmā reize, kad sajutu tādu gadalaika pienākšanu/ienākšanu manī.

Šonedēļ bija arī mans pirmais tinder randiņš, kuru man uz beigām sen vairs negribējās. Argentīnietis, kurš dzīvo un strādā Vācijā. Tango skolotājs. Izskatīgs, bet man kaut kā vispār bija pārgājusi vēlme ar kādu jaunu cilvēku iepazīties. Satikāmies, ātri parādīju šo to no Rīgas. Pateicu, ka man nāk miegs un aizbraucu mājās. Miers.

Piektdienas vakars/nakts tika pavadīts Forum Cinemas, kur kinoblogeri organizēja Matrix triloģijas skatīšanos. Bija ļoti jauki. Jāskatās ir vai nu tikai pirmā filma vai uzreiz visas trīs, citādāk nebūtu pabeigtības sajūtas. Bija viegla šoka sajūta, kad tika pieminēts, ka pirmā filma iznāca pirms 17. gadiem. Daudz.

Šodien ir dzīvokļa biedrenes vārda diena. Ballīte divās daļās - gan mūsu dzīvoklī, gan mežā. Gribas, bet nevaru. Nakts maiņa. Kā parasti. Rītdien jāapmāca visjaunākā darbiniece nakts darbu mākās. Vēl jāizlasa līdz pirmdienai pāris R. Blaumaņa stāsti.

nu jā, ikdienas sīkumi

Man patīk ziemīga eksāmenu sesija. Istaba tik skaisti sakārtota, ar Freiju esmu izspēlējusies, esmu kārtīgi pavingrojusi, nedaudz paspēlējusi kokli. Ēdu arī veselīgāk. Esmu arī šo to jaunu iemācījusies.

Es laikam neesmu īpaši prātīgs cilvēks. Nopirku biļetes uz koncertu. Kontā palika tieši 69 centi. Rīt vismaz algas diena.

Atrast koncertu, uz kuru es varētu tikt, ko es varu atļauties, kas nav izpirkts, un, kas atbilst prasībām, kuras nepieciešams izpildīt, lai par koncertu varētu uzrakstīt recenziju un tādējādi nokārtot eksāmenu Latvijas mūzikas vēsturē, nav viegli.
Šonakt gan lamājos, gan nobira skumīga asara... Man lūdzu daudz naudas un brīva laika, un es varētu visu Decembri pavadīt dažādos burvīgos koncertos un izrādēs.

Būs Lūsēns, Zigfrīds Muktupāvels un Ance Krauze. Torņakalna baznīcā, vēlā svētdienas vakarā.

Bija jauks mēnesis, kurā daudz vairāk domāju par to, ko es ikdienā ēdu. Īpaši par to domāju, esot lielveikalā. Ir izmēģinātas jaunas lietas, ir arī nedaudz papildinātas zināšanas.

Ja mērķis man būtu bijis tiešām visu mēnesi nodzīvot pilnībā vegāniski, tad es esmu diezgan pārkāpusi. Galvenokārt ar pusdienām darbā, kur uzsvars vienmēr ir uz gaļu. Tā gan likās ļoti negaršīga, kamdēļ vakar uzrakstīju priekšniecei iesniegumu (nu labi, vienkārši lapiņu), ka turpmāk darbinieku pusdienas neizmantošu. Ņemšu no mājām kičari, kas vienmēr sanāk uzreiz kādas porcijas piecas, vai ko citu.

Jauks pārsteigums bija vakar vakarā ieraudzīt mājās uz galda rauga pārslas, kuras man jau kādu laiku stāv iepirkumu sarakstā. Gribējās nevis vienkārši jebkuras, bet tās, kuras daudzi atzīst par gardākajām. Man patīk manas dzīvokļa biedrenes ēšanas tendences :)

Par ēdienu runāt ir daudz vieglāk kā par daudz ko citu, tāpēc parunāšu par to vēl mazliet.

Pirmā diena vegānisma izaicinājumā. Ja es gribētu to darīt pa visiem 100%, tad varu uzskatīt, ka izgāzos jau pirmajā stundā, kad apēdu karoti medus, lai samazinātu potenciālās paģiras, kas varētu rasties pēc tik ļoti gardo mājas vīnu malkošanas.

Otro reizi izgāzos taisot kabaču sacepumumu ar kuskusu, jo pieliku klāt sviestu. Par to nemaz nejūtos vainīga, jo uzskatu, ka labāk ir apēst no ledusskapja visu, kas tur ir, nekā mest ārā. Siers, biezpiens un gan jau vēl kaut kas, par ko esmu piemirsusi, tiks tuvākajās dienās notiesāts.

Par ēšanu domāt ir interesanti, bet brīžiem es aizraujos un liekas, ka gandrīz neko nevaru ēst, jo tajā ir par daudz cukura, balto miltu, sāls, audzēšanā izmantots par daudz ķimikāliju un tā vai citādāk nav cruelty free. Bet tad man ļoti sagribas ēst un es ēdu.

Novembrī organizācija Dzīvnkieku brīvība organizē 30 dienu vegānisma izaicinājumu. Pieteicos, jo, iedomājoties sevi savā lieliskā cilvēka formā, es sevi redzu kā vegānu. Vismaz veģetārieti.

Lielākais klupšanas akmens noteikti ir pieradums. Ledusskapī jau gadiem ir iedomāts sadalījums, kurā plauktiņā kam ir jāstāv un to, kā trūkst, nosaku uzreiz paskatoties, jo viss vienmēr ir konkrētās vietās. Piena produktu plauktiņā kreisajā pusē ir margarīns, kas nekad nav manējais, tad siers, tad krējums, tad kāds īpašāks siers un/vai biezpiens un labajā pusē sviesta klucītis. Vegāniskā versijā šis plauktiņš, izņemto margarīnu, kas man nepatīk, ir manāmi jāpamaina. Pienu gan jau diezgan ilgu laiku pērku tikai retiem gadījumiem, kad kāds nāk ciemos un es gribu sataisīt smukas lattes. Saldo krējumu pēdējā laikā aizstāju ar kokosriekstu pienu.
Konkrēti produkti ledusskapī, konkrēts maršruts veikalā. Šodien mēģināju iepirkties vegāniski. Pēkšņi veikals liekas tik ļoti tukšs.
Otrs sarežģījums ir tas, ka negatavoju jau mājās tikai sev. Lai gan G pa lielam ir ar mieru, ka mājās gaļa netiek gatavota. Bez biezpiena un siera pankūkām gan būtu daudz grūtāk.

Darbā arī darbinieku pusdienas/vakariņas/brokastis darba dienās atkrīt, jo gandrīz viss ir ļoti gaļīgs. Cik dzirdēts, visi darbinieki, kas tomēr izvēlējušies būt veģetārieši, no sākuma nedaudz pacīnās, lai viņiem kaut ko speciāli uztaisa, bet pēc tam vienkārši atsakās, jo vieglāk ir paņemt no mājām kaut ko paštaisītu.

Sajutos tagad nedaudz tizli, ka esmu sarakstījusi random lietas par ēšanu. Cibas versija instagram ēdienu bildītēm.

Krāsaina rudens blakus efekts jau kuro gadu pēc kārtas ir tāds, ka man ļoti, ļoti gribas matus krāsot rudus. Bez balināšanas gan tur nekas prātīgs nesanāk, tāpēc vienkārši jāaudzina raksturs un kādu mēnesi jānoturas, līdz atkal gribēsies ko ziemīgāku.

Šonakt darbā diezgan vēlu un piņķerīgi iebrauca apmēram 30 ķīniešu grupa. Lielākā daļa bērnu. Es sevi par rasisti nepavisam neuzskatu, bet kopumā nedaudz savāda sajūta rodas. Šonakt ēdu suši.

Jau trešais Android telefons, bet tikko pirmo reizi uzinstalēju cibas aplikāciju. Iespējams spamošu nedaudz vairāk, bet visdrīzāk jau ne.

Jaunajam telefonam ir man neierasta problēma - tas ir tikko iznācis un līdz ar to ir problemātiski atrast telefona maciņu. Sasķaidīt ekrānu pirno trīs mēnešu laikā noteikti negribas. Pēc tam to ir nedaudz vieglāk pārdzīvot.

Šodien Latvijas Kultūras akadēmijā izlaidumu diena. Skaisti un nedaudz skumīgi. No vienas puses gribas iet, jo izlaidīsies ne viens vien mans draugs. Puķu iepirkšana tad būtu tāds smags un kopumā padārgs pasākums. No otras puses tā nedaudz skumīgi, jo teorētiski man vajadzēja būt viņu vidū.