Lielākais klupšanas akmens noteikti ir pieradums. Ledusskapī jau gadiem ir iedomāts sadalījums, kurā plauktiņā kam ir jāstāv un to, kā trūkst, nosaku uzreiz paskatoties, jo viss vienmēr ir konkrētās vietās. Piena produktu plauktiņā kreisajā pusē ir margarīns, kas nekad nav manējais, tad siers, tad krējums, tad kāds īpašāks siers un/vai biezpiens un labajā pusē sviesta klucītis. Vegāniskā versijā šis plauktiņš, izņemto margarīnu, kas man nepatīk, ir manāmi jāpamaina. Pienu gan jau diezgan ilgu laiku pērku tikai retiem gadījumiem, kad kāds nāk ciemos un es gribu sataisīt smukas lattes. Saldo krējumu pēdējā laikā aizstāju ar kokosriekstu pienu.
Konkrēti produkti ledusskapī, konkrēts maršruts veikalā. Šodien mēģināju iepirkties vegāniski. Pēkšņi veikals liekas tik ļoti tukšs.
Otrs sarežģījums ir tas, ka negatavoju jau mājās tikai sev. Lai gan G pa lielam ir ar mieru, ka mājās gaļa netiek gatavota. Bez biezpiena un siera pankūkām gan būtu daudz grūtāk.
Darbā arī darbinieku pusdienas/vakariņas/brokastis darba dienās atkrīt, jo gandrīz viss ir ļoti gaļīgs. Cik dzirdēts, visi darbinieki, kas tomēr izvēlējušies būt veģetārieši, no sākuma nedaudz pacīnās, lai viņiem kaut ko speciāli uztaisa, bet pēc tam vienkārši atsakās, jo vieglāk ir paņemt no mājām kaut ko paštaisītu.
Sajutos tagad nedaudz tizli, ka esmu sarakstījusi random lietas par ēšanu. Cibas versija instagram ēdienu bildītēm.