Man uzdāvināja kladīti ar domu, ka tās būs mana nākamā papīra dienasgrāmata. Šodien pierakstīju pilnu pēdējo lapu iepriekšējā. Šobrīd nedaudz bail sākt rakstīt jaunajā, jo šķiet, ka tajā jāraksta kas tiešām jauns. Lai rakstītu labākas lietas, tā ir arī jādzīvo un jādomā. Varētu sākt no 4. aprīļa, kad oficiāli iestāšos studenšu korporācijā. Ne tāpēc, ka tas varētu padarītu manu dzīvi labāku vai kvalitatīvāku, bet kaut kādus atskaites punktus reizēm gribas. Kaut kas jau noteikti mainīsies - jauni cilvēki, balles dejas, daudz jauni pasākumi, kantu dziedāšana. Pēdējā lieta man šķiet īpaši tīkama - pasākuma laikā drīkstu visus apklusināt un likt dziedāt kādu dziesmu. Tiek pat gaidīts, ka kāds tā izdarīs.
Šodienas krāsa gan uz nagiem, gan visos darba pierakstos ir tirkīzs.