katrā kārtīgā piknikā vienmēr ierodas kāda dura nepiemēroti ģērbusies, vēlams, rozā kostīmiņā un augstpapēžu kurpēs, vai ne. pagājšnakt šī loma tika man. gan bez kurpēm. uzvedos priekšzīmīgi, iepazinos ar lielāko radinieku skaitu ever (ballītē bija ap četrdesmit cilvēku vēl tad, kad liela daļa bija atrādījusies un notinusies). jūsmoju par to, ka var iepazīsties ar tik interesantniem cilvēkiem, ar kuriem daļēji sakrīt dns spirāles, ēdu ka nemetas, baudīju vakaru un tur nu pēkšņi tas bija - nosodījums. kā nu es tāda ar TĀDU izglītību daru ko TĀDU. uz to es vnk neko neteicu. bet bēdīgi, protams, ka darbs birojā par grašiem galīgi nesaistīts ar sfēru, par kuru turklāt čakarē prātu gan ikdienā, gan brīvā brīdī, skaitās kaut kas nesalīdzināmi krutāks.
labi, ka man lielākoties nospļauties par to, ko citi domā, citādāk būtu sagruzījusies.
pārsteidzošā kārtā arī par bezvīra-bezbērnu statusu degunā iebakstīja tikai vienreiz
šodien galīgi nav spēka un vēlēšanās kkur doties, bet nevar jau vienmēr viss būt tieši tā, kā tu vēlies, vai ne