iepūta mans tik mazais un tik lielais bērniņš ne tikai svilpītē, bet arī instrumentā (kas kā tāds akmens bij iekārts šim kaklā visi 7 kg) un iemirdzējās actiņas un tas bija gan ļoti aizraujoši, gan arī baisi, jo tie būs gadi un štruments gandrīz paša garumā. labi, ka nav kontrabass vai koncertkokle es ik pa laikam pie sevis nodomāju. vai tūba vai kas nu tur vēl ir tajos mistiskajos bērna (un vēl lielākos) izmēra futrāļos, ko sasarkuši nabagi stiepj un stīvē
cik nu esmu gaidot pasēdējusi klarnete un flauta gammās briesmīgi man griež ausīs, cerams šim būs labāks tembrs