"Iļģi" un "Atštaukas". sīkiem ļoti patika apdziedāšanās, lai gan saspringts mirklis bija kad maza bērna balstiņa pavaicāja 'mammu, kas ir pipelīte' /daži apkārtsēdošie nervozi saknosījās/ :D bet aplīgošanās noturējās gaumes robežās
sēdējām labā vietā - sākumā blakus, pēc tam zem liepas (kad sāka līt) pie kantītes aiz kuras bija kafene, tāpēc aiz muguras visu laiku bija gaismiņas un viegli atrast vietiņu. un tā kā bijām pašā augšā tieši pretī skatuvei visu labi redzēja. ar dēlu padejojām gan lejā pie pašas skatuves gan "Pankūkas" turpat pie sedziņas, ēdām savas Jāņu uzkodas, vērojām pūli un priekšnesumus. neredzēju kā sākās gājiens uguns iedegšanai, jo gaidīju rindā uz wc (+ tur bija gan plastmasas mājiņas gan normāls namiņš ar parastu podu, bez fobijām). kopumā es kādu stundu gaidīju rindā uz wc dažādās kompānijās.lol
man patika ka bija tradīcijas, bet izpalika ezotēriskā -ņa, kas bieži vien ir tajos pasākumos, kas nav ķipa zaļumballes dzerstiņš. cik nu dzirdēju (atkal jau rindā uz wc) tur bija arī tā mistiskā daļa, bet izklausījās saprātīgi.
forši, ka varēja dejot un iet rotaļās, sīkas negribēja tad negājām, bet uz plača lai arī milzīgs pūlis bija laba atmosfēra bez spaidīšanās. un kad šie aizgāja gājienā un degt to uguni (portālā bildēs redzēju, bija smuki) turpinājās jāņu dziesmas arī turpat, pūdeli caur kokiem redzējām un drusku ugunskuru. bijām normāli apģērbušies, nenosalām un lietus negāza a tik cik bija, liepa palīdzēja. un sēdēt Jāņos liepziedu smaržā bez odiem..

vislielākais pluss - pēc pasākuma (no drusku pēc astoņiem līdz gandrīz vieniem) ielīst mājās savā gultiņā! <3

nākamajā gadā gribu uz to ielīgošanas mācīšanos nedēļu pirms Jāņiem, katru gadu viņi taisa ar Rīgas danču klubu un Iļģiem un jāatceras paņemt termosu ar tēju un mazo ar kafiju. man patika ļoti gan kā alternatīva nebraukšanai nekur un nesvinēšanai un Pērkona, Menueta un ko koncertam Andrejsalā un Zaļajam teātrim ar Busuli un orķestri Mežaparkā (tas sākās vienos un pavēlu priekš sīkiem).
jāskatās, varbūt nākamajā gadā var tikt uz kaut ko jūras malā, šogad vairāki bija bet uzzināju jau pēc. Saulkrastos un Jūrkalnē īstajā ekvinokcijā

un man ļoti asociējās ar viskrievijas latviešu jāņiem baškīrijā, kur arī bija tikpat maģiski un lielu daļu repertuāra tur biju apguvusi