vissirslikti un man sevis žēl, jo atdevusi vairāk nekā mēneša stipendiju par štruntiem un lai potē galvā apraudājos Rīgas Modēs ieraugot savā izmērā gandrīz ideāla sastāva mēteli (vilna un kašmirs un 10%sintētiska sūda) klasiskā piegriezumā un ar kapucīti savā mīļākajā krāsā, jo nevaru un nav un nebūs.

un tas nekas, ka nevis potēja, bet ķipa tetovēja (īsākas, tievākas adatas, vairākas, seklāk, maigāk) un sāka ar citu medikamentu un ka sāpēja mazāk, bet ne tik ļoti lai pusratā izpackātu naudu arī par smieklu gāzi.
esmu izdegusi, bet vēl divas nedēļas jāpagruzd un jāpamočī un redz jau to gaismu tuneļa galā, bet tieši šobrīd tas nepalīdz jo aibažubažuvaimanuvai