Ja es varētu izvēlēties būt jebkas no augļiem/dārzeņiem, es gribētu būt ķirbis. Kāds no tiem lielajiem oranžajiem ar košu mīkstumu. Ķirbji daudziem negaršo, tie ir smuki, omulīgi, viņiem patīk siltas kājas, bet auksta vasara par skādi nenāk. Tad, kad tas tikai dīgst, savvaļa visdrīzāk apēdīs visu ko citu un ja tas izaug milzīgs, savvaļa drīzāk apēdīs mazākos maigāku miziņu, ja par lielu, cilvēks atstās laukā beigt ķirbja dzīvi dabiskā veidā un ja nē un tomēr katlā iekšā, tad tiem, kas to tomēr ēd tā ir ļoti liela bauda. Un arī tie, kam ne pārāk, tomēr garām ejot noelsīsies kas!par!ķirbi! (pozitīvais apstiprinājums)
Un ja tev paveicas, tevi aizved ķirbju skaistuma konkursā uz zoodārzu ekskursijā un izbaro kam cēlam un eksotiskam!

Šonakt biju spiesta kārtot eksāmenu filozofijā. Nevarēju atrunāties ar to, ka es nestudēju, pat ja studētu, filozofija man ir par grūtu. Sākumā bija neticība, tad nāca smiekli, beigās jau izmisusi stāstīju kā knapi ar Dievu uz pusēm otro reizi eksāmenu liekot dabūju knapu piecinieku. Un ka es vispār biju pirmā kas pie Vilnītes nenolika, viņa nezināja cik ir jāliek ja ir neieskaitīts, bet kaunējās likt vieninieku, ielika trīs. Un man šķiet ka tas knapais pieci arī nebija pelnīte, viņu šausmināja doma, ka mani jāsatiek vēlreiz, jo es to moku laikā uzreiz atzinos, ka norakstīt nemāku un špikot arī ne

Viss, tagad inteliģentā frendliste no manis atteiksies
:D

Un tad, ja es nodzīvošu līdz pensijai un palikšu par pilnīgi traku čūsku veceni, piesakiet mani darbā kādā muzejā par tantuku kas visu dienu sēž stūrī un nikni šņāc uz apmeklētājiem, kas piegājuši pārāk tuvu un elpo virsū eksponātam.
Ok, alga nav liela, toties var savu frustrāciju ventilēt sabiedrībai pieņemamā veidā. Un nav kā garderobistam vai atslēgu dežurantei iestādē, var iztikt arī bez pieklājības frāzēm :D