Un tad, ja es nodzīvošu līdz pensijai un palikšu par pilnīgi traku čūsku veceni, piesakiet mani darbā kādā muzejā par tantuku kas visu dienu sēž stūrī un nikni šņāc uz apmeklētājiem, kas piegājuši pārāk tuvu un elpo virsū eksponātam.
Ok, alga nav liela, toties var savu frustrāciju ventilēt sabiedrībai pieņemamā veidā. Un nav kā garderobistam vai atslēgu dežurantei iestādē, var iztikt arī bez pieklājības frāzēm :D