Ja tev būtu sulainis, kā viņu sauktu?
Es gribētu Berimoru, kā visos jokos par angļu seriem.
Alberts arī tāds foršs sulaiņa vārds, bet kaut kā neveikli, ja atnāk vīratēvs un abus sauc vienādi

Tā laikam ir tā pieaugšana, kad tu pēkšņi ieraugi kāda cilvēka dzīves citu aspektu. Šorīt pie pastkastēm gulēja bomzis, vīrs viņu pamodināja un izvadīja pasaulē. Stundu vēlāk viss vēl baisi smakoja. Atcerējos, kā manam bērnības draugam tēvs dzēra un pa grāvjiem mētājās, ja kāds mūs ciemā satika, sūtīja pateikt viņa sievai lai nāk savākt. Un tagad es domāju, cik tas tomēr bija šausmīgi. Fiziski pretīgi savākt veci, kas novārtījies nevar nostāvēt, uzstīvēt augšā uz to trešo stāvu, dabūt vannā, nomazgāt, pēc tam visas tās samīztās (iespējams dažreiz ne tikai) drēbes mazgāt vispirms rokām, tad veļasmašīnā Rīga, pa vairākiem lāgiem, tad vēl centrifūgā uz riņķa (jo džinsas bija, bet automātiskās veļasmašīnas vēl ne). Kādai bezcerībai jābūt to vairāk par vienu reizi. Tā nav mīlestība, ta dzīvot, kaut kāds Stokholmas sindroms. Un cik briesmīgi, ja bērniem, tas jāredz un ar to jādzīvo, bet cik šausmīgi ir mīlēt tādu cilvēku.

Šoreiz nabadziņš ietaisīts istabā. Rej un gaudo un es viņu labprāt paņemtu paauklēt un nekad nedotu atpakaļ :D

Varbūt tas bīgliņš ko satikām uz ielas un kas ar mani mīļi sasveicinājās. Ar vīru gan ne

Nezinu, kas manai zemapziņai tie par ar seksu risināmiem jautājumiem par varu, bet šodien ziņās ieraugot bildīti atcerējos, ka man sapnī sekss bijis arī ar Kadirovu. Ne šonakt

Tātad Ulmanis, Putins, Zatlers (pat divas reizes, otrajā Lilita kaut kur fonā figurēja, bet tas nebija svarīgi) un tagad Kadirovs.
Kas interesanti - neviens no viņiem nomodā a nešķiet nekas nu Tāds