Izlasīju vienu rakstu un tagad domāju.

https://www.diena.lv/raksts/viedokli/dienaskomentars/bruknas-muiza-ka-miljonaru-rotallieta-14246910

Dažreiz tas, ka tev sāp vēders nozīmē laimi. Piemēram pieēsties cik gribas māju vīnogas no siltumnīcas, ļoti bagātas ar fruktozi. Un vienlaikus arī drusku bēdīgi, jo es veikalā vīnogas pērku reti, principā, kad noraujos

Un tas, ka var ēst, cik gribas.. laime un ļapotā

Es te tā padomāju, kāds mums te ātrums - vidēji viens skandāls nedēļā? Iepriekš arī tā bija, vai cilvēki kļuvuši nervozāki, vai sakritība.
Ārpus cibas tasir

Bāc, nu kas tas ir - kā vasaras beigas, tā locītavas uzdod. It kā nekas tāds, drusku stīvums te šeit te citur, te smeldz un īd vienā, te otrā.
Gribēju rīt picu, bet nu kas es par mīklas mīcītāju

Un vēl es visu laiku aizmirstu jums izstāstīt, kā man drusku žēl, ka gliemežus nevar ārā uz nomazgātas lapas palaist pastaigā, bet tas nenotiks nekad, jo šogad dārza mīļotāju grupā bija baisas bildes ar to parazītu, kas ielien gliemezī, viņu ēd, sačakarē viņam nervu sistēmu, aizlien uz galvas un pārņem aci, liek viņam uzlīst pēc iespējas augstāk uz kādas lapas vai tml, labi redzamā vietā un vicinās lai kāds putns viņu ātrāk ierauga un apēd, jo tur noris nākamā parazīta attīstības stadija.

Daba ir aizraujoša, kā vispār evolūcija šito izdomāja, bet tas ir baisi un šausmīgi.
Un kopš man ir gliemeži, man arī tie, kas dabā, patīk vēl daudzreiz vairāk (arī plikie, lai gan tie pa gabalu), bet man viņu arī ir daudzreiz žēlīgāk

Akmandieniņ, cik jauki! Kādi gudri cilvēki ir izdomājuši iestādi, kurā var 'abonēt' augus, tasir tu samaksā (droši vien daudz) un tev vai kādam citam ir pārsteiguma dāvana mēnesi, trīs vai pusgadu. Un augu hospitālis, kad tu iedod augu izārstēt un saņem atpakaļ ne-bēdīgu. Man ik pa laikam kāds augs izbeidzas un tad ir bēdīgi. Un es būtu gatava maksāt, ja pašai nav laika, iespēju un zināšanu.
Nu nekas, kad izaugšu liela, varēšu arī šito :D