Un vēl es visu laiku aizmirstu jums izstāstīt, kā man drusku žēl, ka gliemežus nevar ārā uz nomazgātas lapas palaist pastaigā, bet tas nenotiks nekad, jo šogad dārza mīļotāju grupā bija baisas bildes ar to parazītu, kas ielien gliemezī, viņu ēd, sačakarē viņam nervu sistēmu, aizlien uz galvas un pārņem aci, liek viņam uzlīst pēc iespējas augstāk uz kādas lapas vai tml, labi redzamā vietā un vicinās lai kāds putns viņu ātrāk ierauga un apēd, jo tur noris nākamā parazīta attīstības stadija.

Daba ir aizraujoša, kā vispār evolūcija šito izdomāja, bet tas ir baisi un šausmīgi.
Un kopš man ir gliemeži, man arī tie, kas dabā, patīk vēl daudzreiz vairāk (arī plikie, lai gan tie pa gabalu), bet man viņu arī ir daudzreiz žēlīgāk