Saplīsa man gliemežu akvārijs. Ilgu laiku izlīdzējos kaut kā. Tad ieviesu plastmasas caurspīdīgu kasti, vāku nevarēju atrast. Pēdējās nedēļas laikā viens un tas pats divreiz ir izlīdis no kastes tieši blakus esošajā bērnu zīmējumu kaudzē, kas vispār stāv tāda kā galda plauktā. Pirmajā reizē bija uztaisījis sev vāku, domāju, ka būs pagalam, bet dušiņā tas vāks pēkšņi nonāca nost un šis atķeipa. Šodien pieķēru atkal un vienu zīmējuma stūri šis bija saslapinājis, izgrauzis caurumu un tā malā mākslinieciski nolicis koši zilu klucīti. Un tas bija tas pats par kura dzīvību baidījos. Viņš jau no sākta gala tāds lēnīgs, tad sāka nērst ikrus un pavisam sagura un tik nērsa un sagura. Zinu, ka tas, jo tie bija krietni mazāki nekā abiem pārējiem un tādi garenāki

Un vēl esmu sapratusi, ka ne visas lapas, kas viņiem dabā patīk, arī garšo. Maniem vispār saldi augļi ne pārāk, traki viņi ir uz gārsu un tomātiem. Bumbieri galīgi nesajūsmina. Dadža un hostas lapā priecīgi tusējās. Un par krējuma trauciņu bija sajūsmā, ieliku uz mirkli kamēr tīru mājiņu, atpakaļ nedabūju, jo tur visu laiku vismaz viens bija priecīgi ielīmējies aliņā

Katrs no tiem gliemežiem ir citādāks. Ne gluži temperamentā, ne gluži personībā, bet vienādi viņi nav, atšķiras. Šodien atkal tīrīju māju, nedēļas laikā otro reizi, jo pirmajā saplīsa terārijs un tagad šiem mazāka dzīvojamā platība. Baltais atkal sanērsis ikrus, bija jau tādi miegaini pāris dienas. Un tas viens ir kaut kāds guļava. Jau vismaz 2.reizi mani nobiedē, ka beigts. Viņš aizmidzis guļ ļoti cieši, vienreiz jau gandrīz izmetu, noliku atsevišķi, ne tikai nepamodās, bet ļoti ilgi gulēja vispār nepakustējies. Šodien ne tikai nepamodās pie izcilāšanas un zem ūdens strūklas, bet arī ilgi nekustējās kad viņam nejauši krējuma trauciņu ar visu viņa gliemezību pielēju līdz augšai ar ūdeni un tad burbuli izlaida, bet kustēties diezgan negribīgi sāka kad jau berzu viņa gliemežvāku, nu tīri tā - a ja nu nav beigts. Nebija :D
Man šķiet, ka tas arī ir viņš kas aizmieg nereāli smieklīgi pusizbīdītiem pusnoļukušiem radziņiem

Un vēl es visu laiku aizmirstu jums izstāstīt, kā man drusku žēl, ka gliemežus nevar ārā uz nomazgātas lapas palaist pastaigā, bet tas nenotiks nekad, jo šogad dārza mīļotāju grupā bija baisas bildes ar to parazītu, kas ielien gliemezī, viņu ēd, sačakarē viņam nervu sistēmu, aizlien uz galvas un pārņem aci, liek viņam uzlīst pēc iespējas augstāk uz kādas lapas vai tml, labi redzamā vietā un vicinās lai kāds putns viņu ātrāk ierauga un apēd, jo tur noris nākamā parazīta attīstības stadija.

Daba ir aizraujoša, kā vispār evolūcija šito izdomāja, bet tas ir baisi un šausmīgi.
Un kopš man ir gliemeži, man arī tie, kas dabā, patīk vēl daudzreiz vairāk (arī plikie, lai gan tie pa gabalu), bet man viņu arī ir daudzreiz žēlīgāk

Nr.3 pilnām saujām krītiņu ar lielu entuziastisku plopš ar vēderu noliekas uz priekšnama galda, klaudzina ar dūrēm pa galdu pie pašas mājiņas stikla, kliedzot 'glīēmazī, glīēmezī, nāc zīmēt ar sarkano krāsu! Vai tu gribi gleznot?'.. pēc mirkļa klusas zīmēšanas ultraskaņā nokliedzot 'mām, man baltais ar aci pamāja'

Man jau bija aizdomas ka tie nabaga lopi vienkārši nepaspēj izgulēties, dzīve pilna ar 'enrichment'