pusdivos pamodos bērnistabā uz grīdas. izgulējusies. no rīta pusmiegā izstāstīju vīram kur bērna jaka un pamodos pusdesmitos kad dāmas bija izlēmušas, ka jāceļ māte, jo vajag ēst maizītes. protams, ka vēl joprojām neesmu iešūpojusies. nē, nu lietderīabs kvalificents pagaidām pieklājīgs, bet nu bet. aizpildīju internetā miega un trauksmes testus un tur viss tāds - aizej pie siha. bet nu ne šomēnes. un vispār ir tādas mazās čakarīgās lietas, it kā jau liekas - nu i nafig pie tā daktera, tāpat taču nav nekas tāds. un tad, piemēram, pēkšņi izrādās, ka dzīve ar acu pilieniem ir ļoti patīkama. vai ka tas kaut kas kas īpaši netraucē dzīvot bet nu nav arī baigi smuks ir kaut kāda mikroskopiskā sēne kas uz ādas dzīvo visiem, bet izlien tad, kad imunitāte pasliktinās, un tu nopērc to kremu, uzliec un pēkšņi izrādās, ka tāds it kā sīkums, tomēr pavisam cita dzīves kvalitāte, jo nebiji ievērojusi, bet tomēr bija kaut kāds maziņš diskomforts

bet vislielākais prieks - vakar atcerējos ka gavēju. pirms pagaršoju viņa brīnišķīgo maltās gaļas mērci

Rarā! nāc! es tevi gaidu! es tev iedošu to šitā grāmatiņa tev būs nr.2 izmisīgi sauc no šīs istabas
nevaru! esmu aizņemc atbild no otras. pēc mirkļa - pagaidi! nāku!
2g4m

un vēl mēs bijām sestdien uz randiņu un Blakus. patika ļoti. tikai žēl, ka lielveikals jau pēc deviņiem tā veras ciet, ka sestdienas vakarā kafija jābrauc dzert uz Hesburger

mazajiem ilgi atliktajiem darbiņiem ir tāds patīkams sniegabumbas efekts. nevari saņemties vienam, tomēr izdari un skat! jau vēl viens atliktais raiti izdarīts

es saprotu un pieņemu, ka visiem uz galvas nav tik daudz matu kā man, arī matu garums ir personīga izvēle, bet nu šampūna paraudziņš 5 ml. nopietni?! tā vien gribas pajautāt kurus matus viņuprāt ar tādu pikuci var izmazgāt.

ir vērts sevi šad tad palutināt. klausos lekciju un priecājos - kāds jau ir izdomājis un pateicis to iekšējo sajūtu? pārliecību? ka dzīvai valodai ir jāapraksta viss (piemērā bija par Apple telefonu knibuļiem, kurus taču visi ir nosaukti latviski) un cilvēkiem, kas citos gadsimtos paraksta vietā vilktu kresķikus/noļikus un neviens tos neizlasītu, kamēr tagad tik bliež augšā komentārus internetā. un ka daiļliteratūras tulkotāji ir valodas aristokrātija.