visu laiku aizmirstu jums pastāstīt, ka sapnī precējos ar nord. viņa iesmēja, ka mums būs gezbiešu kāzas, up bija atbildīgā par ziediem un noformējumu. un mēs laimīgi ķiķinājām, ka dzīvosim daudzbērnu taborā. 'tikai tu zini, man uz sievietēm kaut kā nepavelk, tādēļ mums seksa nebūs. es gan tevi tāpat mīlu' es viņai teicu. un ja man manu bērnu tēvs piedāvāsies, nu ko lai saka - es taču esmu vāja sieviete. tu ko, viņa nosmējās, es ar savu vīru jau desmit gadus dzīvoju kopā. turklāt ar večiem tas ir citādāk. un tas neskaitās. viņa priecīgi atteica un aizgāja vilkt mugurā kleitu, tusēties un klačoties ar nenormāli smuku un sapostu up un man drusku nosāpēja sirsniņa</span>

 

noklausījos Stībeļa Ļubovj Nastala un panesās. tagad esmu tikusi līdz sirdi plosošajiem frančiem un gandrīz riju asaras

augšā jau no 6.10, saliku vešeni. uz tiem drēbju maisiem ko māsīca sagādāja tikai paskatījos un nopūtos (četri lielie melnie miskastes maisi. vislielākie!) laikam jāiet ārā uz smilšu kasti, citādāk nezinu kā līdz tiem papildspēkiem vienos izvilkšu

ai, nebraukšu es uz Turciju vai Ēģipti. siltumnīcā 40 grādi. desmit metri un var kaulus izsildīt līdz nelabumam (un pagidām vēl nav tik kupli lai nevarētu pagulēt uz taciņas)

šonakt, savukārt, mēs ar rasbainieks kāpām Everestā. tikai tas izrādījās nekāds Everests, bet atdzisuši lavas lauki kas vietām apsniguši. pusceļā es apsēdos uz akmeņa gaidīt kad nāks atpakaļ, jo cik nu var iet

ir viena lieta, kas mani nenormāli kaitina. ka visi dabas draugi, kas cepas par to, ka jaunlaulātie palaiž baložus (kas man šķiet barbariski, bet ne par to), a paši kāzās/kristībās/jubilejās/vienkārši garīgos pasākumos laiž gaisā degošās laternas vai hēlija balonus. tipa ja neredz kur tas nokrīt un uztaisa labākajā gadījumā miskasti, sliktākajā nokļūst kādam zvēram vēderā vai putnam ligzdiņā un putnēnam ieķeras kājiņa, tad viss ok. nemaz nerunājot par to, ka ir ugunsnedrošais periods mežos iestājies.
fui, nu vienkārši fui