nav jau mirstamā kaite, bet brīnišķīgā laboratorija tā samočījusi analīzes /vai tad nevarēja pateikt, ka taisīs no veca parauga, es vismaz nepārdzīvotu, ka viss_ir_slikti/ un man tagad atkal jāiet čurāt trauciņā

nedēļu nebiju internetā, mēzu un tīrīju un izlikos neko nemanām un tā nu jūs mani ar saviem ierakstiem pamanījāties pagalam sastresināt. naudas zeķē man nav, braucamā - ne tik, veselības hujņas nav īsti noskaidrojušās un grūsns cilvēks vispār ne nu kāds karotājs, ne ātrs skrējējs
ko nu par priecīgo

davai es jums labāk pastāstīšu riktīgi labo silto uzkodu recepti. mēs tās saucam par "Irēnas maizītēm" jo mammas draudzene tādas ciemos atbraucot bija pagatavojusi. jūs, protams, drīkstēsiet saukt par Renātes maizītēm, ja tā labpatīk

apcep uz pannas maizes šķēles (parastais ķieģelītis ir vislabākais), kad tās zeltainas, pieliek sīpolus, kad sīpoli zeltaini, piecep tomātu (ja ir pieejams, var piecept šķiņķīti/speķīti, papriku, visu, kas garšo un necepas šausmīgi ilgi), aplej ar olu (olai klāt garšvielas). visforšāk, ja maizīte sacepta cieta, jo tad ar vāku pasutinot maize pārāk neizmirkst olā. ēd no šķīvjiem ar dakšiņu, pirms pasniegšanas apkaisa ar dillēm/pētersīļiem/selerijām/lokiem etc. var uzrīvēt sieru. vispār var izmantot 'to, kas mājās' visas variācijas sanāk garšīgas