sapņoju, ka bija labs laiks, pilsdrupās kāds pasākums, es satikos ar klemans, dzērām tēju un viņa man melanholiski stāstīja, ka nav jēgas no vīriešiem dzīvē. viņai bija blondi mati karē griezumā. bija ļoti silts un promejot es atkal iepazinos ar kaut kādu džeku, ar kuru pusaudžu gados kādā disenē bijām mīcījušies, bet viņš to neatcerējās un man bija basas un noberztas kājas, īkšķiem nolupusi tirkīzzila nagulaka (šobrīd tāda tiešām ir. zemapziņa laikam satraucas), viena sporta kurpe pazudusi, tādēļ vilku jaunas sandales ar koka zoli un ādas aukliņām. tad aizgāju mājās uz dzīvokli (no kura mēs ar vecākiem pārvācāmies pirms kādiem 13 gadiem), es ielīdu blakus gultā siltajam un omulīgajam vīram un teicu, ka lai iet bekot visādi pusaudžu gadu Armandi, viņš tāpat ir visvislabākais

pamodos un ilgu laiku mēģināju atcerēties kaut vienu Armandu ar ko pusaudžu gados ballītē būtu mīcījusies. nekā. lai gan seja bija tik redzēta, ka gan jau džeks no mazpilsētas vai kādai bērnības draudzenei simpātija

reizēm man uznāk tāds pasaules glābēja sindroms. ir taču cilvēki, kas regulāri pērk un lasa visādus mēslus (Krēslas, Bada spēles, 50 nokrāsas etc) un ir tādi, kas tās grāmatas uzreiz pēc tam lidina misenē (labi, ja vēl papīram paredzētajā). savukārt mazajās (ne obligāti lauku) bibliotēkās cilvēki stāv rindās un pierakstās nedēļām uz priekšu lai tikai izlasītu. nemaz nerunājot par to, cik vispār maksā tāda standarta lubene/šausmene cietajos vākos
vajadzētu izdomāt veidu kā šiem visiem (bez lieka apgrūtinājuma) palīdzēt satikties

un jāuzraksta uzsaukums tiem, kuriem tādus &%$@ sadāvina uz svētkiem, piemēram

kāds ir lietojis cherry.lv ja es ko nopirkšu, mani nepiešņāks?