sapņoju, ka bija labs laiks, pilsdrupās kāds pasākums, es satikos ar klemans, dzērām tēju un viņa man melanholiski stāstīja, ka nav jēgas no vīriešiem dzīvē. viņai bija blondi mati karē griezumā. bija ļoti silts un promejot es atkal iepazinos ar kaut kādu džeku, ar kuru pusaudžu gados kādā disenē bijām mīcījušies, bet viņš to neatcerējās un man bija basas un noberztas kājas, īkšķiem nolupusi tirkīzzila nagulaka (šobrīd tāda tiešām ir. zemapziņa laikam satraucas), viena sporta kurpe pazudusi, tādēļ vilku jaunas sandales ar koka zoli un ādas aukliņām. tad aizgāju mājās uz dzīvokli (no kura mēs ar vecākiem pārvācāmies pirms kādiem 13 gadiem), es ielīdu blakus gultā siltajam un omulīgajam vīram un teicu, ka lai iet bekot visādi pusaudžu gadu Armandi, viņš tāpat ir visvislabākais

pamodos un ilgu laiku mēģināju atcerēties kaut vienu Armandu ar ko pusaudžu gados ballītē būtu mīcījusies. nekā. lai gan seja bija tik redzēta, ka gan jau džeks no mazpilsētas vai kādai bērnības draudzenei simpātija