acīmredzot, sākusies jauna ēra. nevis 4dienas mācies 2strādā septītajā sit galvu pret sienu, bet 4+2 un otrās dienas vakarā ballītē pēc vīna glāzes acis līp ciet neizturami, 7.dienā atpūties, it kā viss ok un tad nākamajā mācību dienā knapi turi acis vaļā un nomodā sapņo par to, kā kvēli pavadīsi pēcpusdienu miega skavās
tātad šī ziņa: http://www.diena.lv/latvija/zinas/kriev
un tagad es galīgi noslienājusies ložņāju Laumas, Rosmes, Amoralles, Effect mājaslapās. es tā paskatījos un izlēmu, ka to visu var īstenot. ja ir vairāki (pietiekoši dāsni un pietiekoši turīgi) cukurtētiņi. tikai pa kuru laiku?! jāatmet darbs un studijas. galu galā ja ir tik skaista veļa (labojums, ja ir ļoti daudz ļoti skaistas veļas), tad nēsāt jebko citu būtu izšķērdība. tāpat kā tērēt laiku jebkam citam /nu jebkam, kas nav dārgās skaistās veļas uzvilkšana vai novilkšana ar no tā izrietošajām sekām/ vēl, protams, varētu laiski peldēt siltos dzidros ūdeņos vai bērt caur pirkstiem dedzinoši karstas smiltis /kādēļ visas bildes vasarā. steidzami pieprasu vasaru!!!/
negāja man šodien ar to pusdienlaiku. noliku galvu uz spilvena un uzreiz saldi aizmigu, lai pamostos no aizkaitināta "Renāte, beidz lūdzu krākt" un pēcāk sapņoju ka dzīvoju aukstā teiksmainā zemē (Aļaska? Himalaju virsotnes ciemati?), kur ļoti maz iedzīvotāju, pēdējie izvadīšanas biroja turētāji izvācās lejāk uz ieleju, palikuši tikai daži veci ļauži, kas mūždien staigā notuntulējušies ādās un džemperos un cimdos un līķu (nomirušo vecīšu un neidentificēto alpīnistu vai tādu alpīnistu, kuru ģimenes pārāk trūcīgas, lai tos transportētu uz dzimteni, tā nu tie satīti segās un salikti milzīgā krāvumā) un tā nu es ar ragutiņām kā vienīgā ar gripu neslimā un puslīdz jaunākā (lai arī mani bija ap 60mit) visu sapni nesakarīgi vazājos pa ciematu (uz pasta, bankas, veikala, viesnīcas atliekām) ar veca, segās satīta cilvēka līķi uz ragutiņām un mēģināju pierunāt kādu no tūristiem palikt un uzņemties ienesīgo apbedīšanas un līķu mājās transportēšanas biznesu
šodien teļš gandrīz apēda manus zābakus. un uz nervu pamata man niez galva un šķiet, ka tur kaut kas nelabs dzīvo
tāda, lūk, dzīves proza
