šovakar sapratu elementāru lietu - Milka ir mans mīļdzīvnieks, līdz kaulam mans un vismīļākais tādēļ, ka mēs esam tik līdzīgas. ja man būtu jābūt kaķim, es būtu Milka
par spīti pārmācīšanai, miesas sodiem un nepatīkamiem pāridarījumiem veselības labā, viņa ir mana kaķene. nekad neviens man nav tik pilnīgi piederējis. viņa ir mana un pati sava un šis vajadzības un pašpietiekamības vienlaicīgums tādos vakaros kā šis, kad esam divas vien, varam gulēt blakus uz paklāja, skatīties viena otrai acīs un čubināties pirkstu galiņiem vēl drusciņ un tur un aiz austiņas un šeit un pietiek man apnika tu nepareizi dari izbeidz ej prom un tagad atkal pakasi zodiņu un šeit un tur un aiz austiņas mani pārpilda ar mīlestību tā, ka sāp