tādam svētdienas vingrotājam kā man viss beidzas gandrīz pirms iecerēts, ja tad, kad tu nogulies uz grīdas, koncentrējies elpai, atslābšanai, lai varētu sākt vingrojumus un pie tevis atnāk mīļuma izsalcis kaķītis. pabakstīja, pamurrāja, pagulējām blakus mīļi pieglaudušies un esmu gatava sākt dienu pat bez vingrojumiem
katram tādu kaķīti

protams, ka bija lauksaimniecības tehnika (zinātāji teica, ka miglotājs - tāds milzīgs dzeltens bačoks gariem taustekļiem), protams, ka noslāpu krustojumā un man uzpīpināja (starp citu tādēļ var nenolikt eksāmenu kā izrādās) vispār, ja par katru reiz, kad noslāpu man iedotu pāris sančus, varētu nopirkt diezgan šiku saldējumu
ārpus pilsētas viss labi, bet pilsētā krītu panikā un nespiežu gāzi. ar bremzēšanu tā kā ar vīrieti viņš teica, bez straujām kustībām un pēkšņiem manevriem

es jau biju aizmirsusi, cik ļoti man tas patīk. tagad sāp galva un savilkti daži atbildīgāki muskuļi (piemēram stilbos) bet es gribu vēl

mīklai:

1 bundža kondensētā piena ar cukuru
5 ēd.kar. kefīra
1 tjk soda
160 gr kviešu miltu
2 ēd. kar. vaniļas cukura
šķipsna sāls

pildījumam:
1 bundža vārītā iebiezinātā piena
300 g skābā krējuma
500 g melleņu

mīklai visu sajauc, cep 25 minūtes 165'C. Atdzesē. Biskvītu pārgriež gareniski uz pusēm, uzliek ogas, pārlej ar sablenderētu kremu no krējuma un iebiezinātā piena (mums gan bij nevārītais, tāpat ļoti garšīgi), uzliek otru kārtu, atkal ogas un kremu. teorētiski kūkai nakti jānostāv un no rīta var ēst, bet mēs abas reizes sākām ēst uzreiz.

vegāni pienu gan jau var aizstāt ar ko citu, bet nevegāni pirkstiņus laizīs