http://www.youtube.com/watch?v=5wLNHdd4oWA

atbraucām labi, abus sīkos ielādēju vienā kastē, sīko tīģeri atdevu labās rokās, nopelnīju konfekšu kasti, kas pēc taisnības jādala ar fjokla, tādēļ vēl nedrīkst taisīt vaļā, Pirātam tagad arī ir blusas, baidos, ka Irmai arī, aiz loga skaists uzarts tīrums un veca zāle dzeltenpelēkā krāsā, kad līst lietus, izskatās pēc akvareļa
plānoju klausīties visādas sirdi plosošas mūzikas, kārtot un šķirot grāmatu plauktu, uzvārīt tēju un izēst pusi tēva nožēlas konfekšu kasti un darīt citus tamlīdzīgus darbiņus lai nedaudz atliktu gājienu pie vecmāmiņas

laikam jāiet blakus Pirātam nosust vienu strēķīti

ieslēdzu televizoru, tur Artūrs Skrastiņš brillēs kaut ko nosvērti argumentēja iekarsušamies jaunietim, ka viņam tā vecmāmiņa nemaz nē, mazliet smīnēja (gandrīz uzrakstīju bārdā, bet kurš tad ir redzējis bārdainu Artūru Skrastiņu, vai ne) gluži kā unknown_entity, kad stīvējas ar kādu, kas jēdzīgus argumentus neņem pretī, pārslēdzu raidījumu par Kubu, kas bija diezgan skatāms un degpunktu (?), kur kāda pagasta iedzīvotāji sūdzējās par zaglīgu Sašku un vēl zaglīgāku Juriju, secināju, ka breinfakera sfērā nekas jēdzīgs nav mainījies /ja neskaita to, ka 100g kultūras tagad divu dūdiņu vietā vada kāds nedaudz kaitinošs čalis/, laimīgi nopūtos un izlēmu turpināt savu aizraujošo dzīvi bez TV. nākošreiz, kad vecmāmiņa mēģinās pielauzt tādu ieviest, varēšu atteikt bez sirdsapziņas pārmetumiem

patversmē esot nonācis desmitgadīgs šokolādes krāsas labradors. es ceru, ka tam sunim tiks labi un uzticami saimnieki. labradori ir manu bērnības filmu varoņi. bija tak tāda filma 'Tālu no mājām' vai kas tamlīdzīgs

attiecībā uz čatiem manī sēž komplekss. man vienmēr šķiet, ka tie cilvēki, kas kaut ko raksta, izliekas
un es tiešām nesaprotu tos, kas čatos pamanās iepazīties (vai vēl labāk - pēcāk apprecas)
un tas nav tādēļ, ka es baigi izliktos vai krāptos