kaimiņos laikam ievākušies kontrabandisti. tas ir vienīgais izskaidrojums tām pilnīgi dīvainajiem trokšņiem dīvainos laikos ar dīvainu intensitāti

tas, ko mēs daram nenosaka to, kas mēs esam. otrādāk:
tas, kas mēs esam nosaka to, kā mēs rīkojamies. un kļūdaini algoritmi vēl neko nenozīmē. neko.

un vēl es šodien laikam redzēju diezgan lietišķa izskata begemotsu. neesmu droša par to, vai begemotsi nēsā filca platmales un strīpainas lietišķas šalles

es neuzticos pirmajam iespaidam, jo no visiem mīļajiem cilvēkiem, kas ir manā dzīvē, jau no paša sākuma sajūsmā esmu bijusi tikai par vienu un viena meitene man jau no paša sākuma patika, par citiem gadījumiem gandrīz kauns stāstīt
bet tas ir normāli

meklēju info kā iestatīt zz nulles tarifu, cirslīša labākais draugs tante google izpalīdzīgi papildina vārdiņu kā ar jaukām jautrām frāzēm:

sasiet kaklasaiti
rakstīt cv
atmest smēķēšanu
pareizi skūpstīties
palikt stāvoklī
notievēt
rodas bērni
sauc sievieti, kas sarakstījusi grāmatu frankenšteins
sauca mežu, kurā 9. gadā ģermānijā romieši cieta kaunpilnu sakāvi
un
kā rakstīt iesniegumu

šodien jūtūbā klausos Hildegardes fon Bingenas rakstītos gregoriskos dziedājumus un diena šķiet tāda kā skaistāka, smalkāka un noslēpumaināka
bet man jau vienmēr ir patikusi pelēcība un lietus

nav nekā jauna, ko izlasīt

atkal satiku šarmanto dakteri, braucu mājās un trollejbusā visu ceļu muļķīgi smaidīju jo paliek labāk, jo dakteris bija priecīgs par to, ka paliek labāk un es biju dikti priecīga par to, ka viņš priecīgs un tikpat priecīga par to, ka man neizlikās - viņš tiešām ir šaumīgi jauks un šoreiz konstatēju, ka viņš arī labi smaržo (tas bija nojaušams pat caur visām tīrības smaržām). es tur vienkārši neko nevaru padarīt - tāda tipa vīrieši liek manai sirsniņai sisties straujāk
varbūt nākošreiz vajag nedaudz uzcirsties. pietiekoši nedaudz, lai saņemtos paflirtēt, bet ne pārāk, lai nejustos smagnēji
kaut gan jebkas ir labāks par migrēnas lakatiņu un tagad es varu kļūt vienīgi arvien skaistāka
saprotu jau, ka viņš var būt precējies (kgan gredzena nebija) vai gejs (tas būtu šausmīgi, tādiem vajag audzināt kārtīgus dēlus), bet tam jau nav īsti nozīmes, jo viņam jau tagad ir iemīļotākā lopārsta tituls (pat pirms Heriota) un es katru reizi viņu satiekot būšu mazliet samīlējusies

aizgāju ciemos un man atdeva visus lakricas gumijlācīšus. visi garšīgākie jau ir apēsti, atlikuši mazliet sāļie un tie ar kazeņu garšu, bet man jau kāre pārgājusi

un vēl es sēžu tumsā jo istabā atteica arī lampa. laikam steidzami nāksies iepazīties ar paziņu paziņām no lec-iem

un vēl man šodien uznākusi smacējoša tuvākmīlestības lēkme. man tagad šķiet, ka es katru no jums varētu sabučot slapju un sabužināt, bet tā jau viegli domāt, kad esi mājās viens pats, jo kopā esot jau vienmēr uznāk kautrība vai labākajā gadījumā pasprūk nejauša sajūsmas pilna frāze, bet tā var vienīgi blenzt mīlas pilnām acīm, mēģināt materializēt sirdssiltumu un apskaut tā, lai paliek vieglāk
jūs taču ziniet, cik neveikli un neprasmīgi es izrādu jūtas

bērnībā man bija fantāzija no sērijas - satikt kādu īpašu vīrieti un tad kļūt par viņa liktenīgo sievieti
bet jūs paskatieties uz mani tagad - ne es jēdzu būt noslēpumaina, ne provokatoriska, vienīgā neizdibināmā sejas izteiksme ir nedaudz augstprātīga, viss pārējais ir kā uz delnas, es vispirms runāju un domāju pēc tam un pie visa šī man ir arī emuārs

esmu ieķīlējusies kaut kādā izcili stulbā emocionālajā laika nogrieznī. jūtos slikta un stulba un nožēlojama un nekādīgi nespēju pieradināt pagātnes emocijas un rīcības un sekas un salāgot to visu atbilstoši kalendāra un spoguļa rādītajiem datiem

katru reizi pēc veiksmīga gājiena uz kasti sīkais ir tik laimīgs, ka metas nabaga Irmu dzenāt pa mitekli. tas, protams, ir apgrūtinoši, bet, zinot to kā mums gāja un aptuveni nojaušot pārējo, es tiešām nespēju dusmoties
tāpat es nespēju dusmoties uz Irmu par mešanos mani žēlot katru reizi, kad sāku dungot skumīgāku meldiņu