***
pieraksti mani
pieraksti savā draudzē
zini, jau kuro piecgadi
maita liktenis mani saudzē

pieprasi mani
pieprasi mani izdot
šobrīd dzīvoju naidīgā režīmā
pat putni negrib te ligzdot

pievieno mani
pievieno savam Nato
man ir beigušies visi ieroči, Kungs
kad es uz Tevi skatos

vakar es biju klausīga un nopelnīju pluszīmi, šodien es ņemos un daros un, par spīti visam tam, esmu liels, trekns, neglīts mīnuss

lidostā iegādājos Kin-dza-dza oriģinālo dēvēdē

viskomiskākais pēdējo dienu notikums bija sestdien, kad ar rauru gājām pie manis caur veikalu. man sagriezās galva, es izgāju ārā un piesēdu uz trepītēm. kamēr sēdēju un apcerēju drūmās dzīves drūmo perspektīvu, uz veikalu gāja krietni iemetušu dzērājiņu pārītis. kamēr sieviete augstprātīgi aizsoļoja veikala virzienā, onkulis palika skumīgi stāvot /Ah, ģeņeg ņetu?! aļkogoļik! - iznīcinoši noteica tante pirms pazuda veikalā/. pēcāk skumīgais onkulis mēģināja no manis nopirkt pāris cigarešu par trīsdesmit santīmiem un diezgan neveikli iepazīties. kad es teicu, ka man ir slikti, viņš teica "эх, девчонка, самое главное - не пасть духом!" un izstāstīja, ka viņam arī pārāk saldi neiet - draugs esot piekāvis (un parādīja uz diviem izteiksmīgiem fingāļiem) un "баба дурная"

tad no veikala iznāca dzērājtante un iesāka scēnot, jo, kamēr viņa pa veikaliem, viņš pinas ar visādiem skuķiem. negribēju iesaistīties, iegāju veikalā skatīties, cik tālu raura tikusi ar pirkumiem. tā kā pēcāk abi sēdēja rociņās saķērušies un runājās ar kādu pudeles brāli, secinu, ka "viņi dzīvoja ilgi un laimīgi"


vispār tas viss būtu diezgan uzmundrinoši kopējā dižķibeles situācijā, bet es pārāk labi atceros to, kas un kā mani pēdējo reizi nosauca par ģevčonku

dzīvošana ārpus ES manām iekšām nākusi tikai par labu - jau otro dienu pēc kārtas šķinu iekšā ķiršus un ērkšķogas tieši no krūma un viss labi
bet varbūt norūdīja FR un ESP nobriedušie persiki vai uz mēles kūstošās PT melones

man ir galva uz pleciem un sirds īstajā vietā, tikai ar to nepietiek. ne, ne.