viskomiskākais pēdējo dienu notikums bija sestdien, kad ar rauru gājām pie manis caur veikalu. man sagriezās galva, es izgāju ārā un piesēdu uz trepītēm. kamēr sēdēju un apcerēju drūmās dzīves drūmo perspektīvu, uz veikalu gāja krietni iemetušu dzērājiņu pārītis. kamēr sieviete augstprātīgi aizsoļoja veikala virzienā, onkulis palika skumīgi stāvot /Ah, ģeņeg ņetu?! aļkogoļik! - iznīcinoši noteica tante pirms pazuda veikalā/. pēcāk skumīgais onkulis mēģināja no manis nopirkt pāris cigarešu par trīsdesmit santīmiem un diezgan neveikli iepazīties. kad es teicu, ka man ir slikti, viņš teica "эх, девчонка, самое главное - не пасть духом!" un izstāstīja, ka viņam arī pārāk saldi neiet - draugs esot piekāvis (un parādīja uz diviem izteiksmīgiem fingāļiem) un "баба дурная"

tad no veikala iznāca dzērājtante un iesāka scēnot, jo, kamēr viņa pa veikaliem, viņš pinas ar visādiem skuķiem. negribēju iesaistīties, iegāju veikalā skatīties, cik tālu raura tikusi ar pirkumiem. tā kā pēcāk abi sēdēja rociņās saķērušies un runājās ar kādu pudeles brāli, secinu, ka "viņi dzīvoja ilgi un laimīgi"


vispār tas viss būtu diezgan uzmundrinoši kopējā dižķibeles situācijā, bet es pārāk labi atceros to, kas un kā mani pēdējo reizi nosauca par ģevčonku