tikai Viņš var būt tik smalkjūtīgs un mīlošs, ka ļauj apšaubīt savu eksistenci un par to neļaunojas

sniedziņš atsaucas gan uz čalīti, gan ķalīti

ja man būtu jānosauc mūsdienu latviešu literatūras nozīmīgākās personas, es nosauktu Baltvilku un Cielēnu. ne visi (piem. manas paaudzes) cilvēki viņus atceras, bet lasījuši noteikti vairāk nekā Ābeli, Ikstenu, Rokpelni un ko. jo izauguši cilvēki ne vienmēr lasa grāmatas, bet visi bērni noteiktā vecumā gan
un vēl varbūt Kļavu un Rinkuli-Zemzari

mani var neskaitīt, šādos cīniņos es esmu tikpat vērtīgs cik uz tanka stobra uzkārts peņuārs. (c) racoon

http://www.youtube.com/watch?v=9i_bE_JbLgw

man šķiet, ka man tagad ir atvaļinājums. nu vismaz tāda atvaļinājuma sajūta - kaut ko knibināties, plānot, iecerēt, bet tad nospļauties un pavadīt vakaru gultā ar dažādiem sieviešu žurnāliem un saldsērīgu mūziku
lēni aizvilkties līdz veikalam, paknipsēt rudeni, iedzert tēju un atkal darīt neko
gribas adīt, bet to pietaupīšu Krievijai

to, ka nāk ziemas sezona var secināt ne vien paskatoties pa logu, bet arī atverot maksimas žurnālu - dzijām un adāmadatām akciju cenas

kāds negrib šodien, kaut kad tagad braukt uz Mežaparku? darīt neko, dzert siltu tēju un izstaigāt mazās jaukās ieliņas?

pēc maniem aprēķiniem sanāk, ka šogad varētu pat gadīties tā, ka man svētku nebūs. ne vārdadienas, ne dzimumdienas ne ziemīšu. par jauno gadu nemaz nerunājot
patiesību sakot man svētki vispār pārāk nepatīk. visjaukākā vārdadiena bija tā, kurā griežot arbūzu ietriecu ciskā nazi /galds bija uz grīdas, ja/ tas par kaut ko taču liecina
un tagad, varbūt tieši tāpēc, ka nebūs, pat tā kā mazliet žēl

Dzintaram Čīčam drīz iznāks albums/albūms (?!) ar čigānu tautasdziesmām. tas būs tad, kad es jau būšu projām. kāds negrib apsolīties to nopirkt un man tad atsūtīt uz e-pastu lai es arī varu paklausīties?
tajās dziesmās ir kaut kas tāds, nu tāds, ka iekšas notrīc un kājas dancot grib. nu jūs jau saprotiet, ja - kā Cilvēkā, kas raudāja tai ainā, kur kristīna riči pirmoreiz ciemojās džonija depa taborā
kaut kas tik ļoti pazīstami smeldzīgs un vienlaikus pretrunīgs, ka esmu gatava apgalvot, ka kaut kur mazliet tālāk par piekto paaudzi atpakaļ starp visiem latgaliešiem, kurzemniekiem un ventiš ir bijis arī kāds čigānu asiņu piejaukums
kā gan citādi man būtu tāds temperaments