nenormāli sailgojos pēc tās sajūtas, kad sēdi uz segas zālītē un dibenā nedaudz spiežas oļi (kukuržņi?), apkārt zālīte un pienenes un zied visas pļavas puķītes, jūs dzeriet briesmīgu lētu baltvīnu, kas ir tik negaršīgs, ka jāšķaida ar spraitu, ledu un piparmētru lapām, dziļdomīgi runājiet par dzīvi un esat tik priecīgi, ka beidzot visi satikušies un ir tik jauki
un jauki būtu pat, ja ja nebūtu tā briesmīgi negaršīgā baltvīna
:) tā ir forša sajūta