A7 pie stūres man nepatika, lai gan darba dienas vidus bija tīri o.k. un pilnīgi frontāli tur, kur 90 man pretī brauca tikai trīsreiz. Final Destination mirklis bija braukt aiz veca merša kravenieka ar pilnu kuzavu malkas, minūtes desmit izturēju līdz apdzinu. tabors uzvedās jēdzīgi un viss bija normāli, pa mazpilsētu braukt vispār kā divus pirkstus apčurāt

tagad tik jāaizbrauc pēc ēdamā lai jaunā paaudze nenomirī badā kamēr es ar māti pie ārstiem un uz darbu un cerams uz kino

grāvis, kas vispār ir upīte senākos plānos pirms zemi dabūja zemnieks, ļoti pilns, bet vēl nepludo, straume gan riktīgi kustina kārklus un vītolu, kaimiņu zivju dīķis pilngs gandrīz līdz pašai augšai

meitenes, Forumā Deivids Bovijs uz lielā ekrāna uzkasītiem matiem un zeķbiksēs!!! iespējams citur arī

https://www.forumcinemas.lv/event/304714/title/labirints_1986/?dt=14.03.2026

tagad drusku jātur īkšķi lai māti pēc procedūras varu sūtīt mājās ar autobusu un iet šitā svinēt draudzenes jubileju :D <3

kas ir tā lieta, ko tu nezināji kamēr nepiedzīvoji? nu, kaut kādas stulbas situācijas, ko būtu gribējis uzzināt ne skarbā veidā?

es, piemēram, tikko no CityParks dabūju 35€ sodu. no rīta pēc benzīna ieliešanas aizbraucu uz Kuršiem pēc zemes un viena šausmīgi svarīga štruntiņa mašīnai lai var atļauju pielikt pie vējstikla tur, kur netraucē. mājās paēdu pusdienas, saganīju pundurus (paldies Dievam šoreiz ne niknus), aizvedu vecāko uz pulciņu un braucām vēlreiz uz Kuršiem pēc sēklām, jo aprīļa sākumā jāiesniedz dabaszinību mājasdarbs, kur kaut ko iesēj podiņā un tad mēra kā aug. perkošanās automāts neļāva iereģistrēt mašīnu (mēgināju vismaz divreiz) un es neiedomājos, ka vajag aizvest kaut kur citur pārparkot, iznācām no veikala un jau bija mīlestības vēstule uz vējstikla

skola maksā naudu, bet nu stulbi

šodien vēl bez CSDD eksāmena paspēju: sapīt matus, pagulēt pusstundiņu (līdz trauksme uzrāva augšā), ieiet vannā, aizbraukt ar auto un sīku uz mūzikas skolu, daudz runāt pa telefonu, vijoles stundu ar jauno skolotāju, izmazgāt divas savas maiciņas, izkārt, ciemos pie draudzenes paēst pusdienas (cepti kartupeļi medus mērcē ir wow!), klases vecāku sapulci (kaut kāds sviests, IZM beidzot! sapratusi, ka skola 2030 ir fuipēkakasūckaukāds, tā nu tagad visādas ģeniālas idejas kā mainīt visu - @#€ lohi, normālas grāmatas uztaisiet bez kļūdām un skolotājiem samaksājiet par darbu - un varbūt būs 11 klases, kā nu mainīs kas nu būs, karoče es šito nepārvāru, lai labāk iet vīrs, nesacepos jo kur nu pēc tādas dienas septiņos vakarā var vēl par šito sacepties), izmācināju vienu niknu punduri, nomazgāju visus traukus, sakopu izlietni, apstrādāju brūci uz ciskas - tās feikādas bikses man noberza cirksni, jo uz eksāmenu gāju ziemas zābakos lai apavi netraucē braukt un es pa visu dienu esmu nogājusi astoņus kilometrus
a tagad? a tagad viss

kurš šodien kasīs no stikliem M burtiņu? es!!!

saķemmēju matus
pagulēju
pie kurpnieka pēc pavasara zābakiem
duša
ar mašīnu uz Stradiņiem
vizīte pie ārstiem
pusdienas kafūzī
nopirku puķes, aizskrēju mājās, paķēru baseina čības
vijoles nodarbība mūzikas skolā (atkal jauna skolotāja)
izņēmu skuķi no mākslas skolas
aizvedu sīkas uz baseinu
uztaisīju pankūku mīklu, puscepu pankūkas
tagad jāskrien žāvēt matus un ganīt niknus pundurus
un tad vēl vakara cēliens parastais, plus baseina štruntu mazgāšana
nopūta, žesc

nu jūs saprotiet, ja nav izredžu, tad jau arī nesūta neko darīt saka māsiņa kad māte saka, ka nav māju sakārtojusi un baidās nolikt karoti. mums jau te mirēji nenāk, cilvēki te nāk ārstēties :D

visādi jau var paveikties un nepaveikties, bet Stradiņos visi, nu tiešām visi ir bijuši kolosāli

izvilku rudens zābakus, izgāju riņķīti (pa trepēm atkal dauzot kājas un varbūt placebo, bet liekas, ka ir labāka jušanās), vēl joprojām patīk man tie zābaki, tik jāaiznes līdz meistaram. nu kas ir tiem ražotājiem, ka nemāk uztaisīt normāli un lai nesaplīst iekšiņa tieši pret papēdi

par New Yorker feikādas biksēm arī esmu dusmīga. o.k. tikai 10€, bet nakui jātērē resursi uz tādu sūdu, kas mūžam nesadalas un jau otrajā reizē uzvelkot nāk vaļā šuves un pie vīlēm šekumā iemetusies vecas gumijas šaize - mikroplīsumi. gribēsies kasīties, nesīšu atpakaļ uz veikalu. žēl, ka nav dukas humpalās izrakst normālas bikses

būs jāiet vēlreiz, bet vismaz pusi eksāmena ieskaitīja - manevrus un tehnisko jautājumu, kas arī nav slikti!

nu ko - turam īkšķus! viii! aaaaa!

šodien jau braucu pavisam labi, ja neskaita pirmo parkošanos, kad divas reizes pēc kārtas kā pilnīgs un apjucis lohs :D bet beigās viss bija labi, labāk lohs šodien nekā rīt, kad īstais eksāmens

vienā no mazajiem jocīgajiem kioskiņiem beidzot atkal dabūju bulgāru zemeņu lukumu, tad nu laime gandrīz pilnīga

šodien beidzot atjaunoju to Smart-ID (bija palikušas 3 dienas līdz termiņam) un biju uz matu procedūru. dārga, bet esot laba - paņem gabaliņu ādas no aiz auss, ieliek aparātā, kas saskalda un izfiltrē un tad tur, kur trūkst, iepotē atpakaļ cilmes šūnas. sapirku visu vajadzīgo matiem, aizgāju uz Baltijas papīru pēc mapes mākslas skolas darbiņiem (kā man patika tajā veikalā! Krāsas!!), aptiekā beidzot izņēmu savu recepšu D vitamīnu, sapirkos bērniem Omegas (līdz 28.02. A aptiekā ar klienta karti labas atlaides, arī kosmētikai), miniRimi nopirku olas, mājās nācu pa smuku puteni, iedzēru kafiju, ielīdu gultā un viss būtu labi, jo reāli jūtu kā man pilnīgi miegs nāk no tā, ka esmu atslābusi jo tas garām, bet sabrēcu uz vīru un tagad esmu dusmīga un bēdīga

izlasīju dažus rakstus pēc tam, kad redzēju influencerus un jau otro dienu pēc kārtas kāpu pa kāpnēm dauzot kājas pret pakāpieniem un masējot kaulus. pirms un pēc darba pastaigāju un savācu tos 5,5 km tīrās iešanas un arī nākamajā dienā jutos labāk. pirms Lielās Vemšanas pagājušajā nedēļā arī atspiedos pret sienu un visādos citādos mazos veidos ik pa laikam drusku kačājos, vajadzētu atsākt, jo nu labākais ko šodienas es rītdienas esam var izdarīt ir tādas mazas smieklīgas lietas, kas krietni samazina risku dabūt alcheimeru un citas nelāgas vecuma herņas, turklāt nav dārgi, sarežģīti un reāli uzlabo jušanos arī šodienas esam

bērns beidzot grib, pat ir ar mieru sākt ar zobu higiēnu. kā tur bija - valsts apmaksā 1 vizīti gadā, viss cits pašam, ja sagaida to mistisko rindu?

pie Daugavas stadiona blakus ir divi mazi pārtikas veikaliņi, tieši pie sabiedriskā pieturas. viens tāds parasts, ar bulciņām, kafijas automātu, niekiem un drusku alkohola. otrs līdzīgs, vecāks, nobružātāks, turklāt pilns ar akvārijiem! viens skatlogā, citi mazā istabiņā. tur laikam var gan pienu, maizi, aliņu, cigaretes wc papīru un kaķbarību, bet arī (labu) sienu grauzējiem, kombikormu papagaiļiem un zivtiņas! :D <3

sēdēju uz soliņa pie ZA un šņukstēju gluži kā Evija Vēbere kamēr nosala kājas, iegāju Apavi Visai ģimenei un aiz priekiem, ka nolikts autoskolas braukšanas eksāmens, nopirku spilgti rozā Marco Tozzi feikādas laiviņas uz maza, fifīga, stabila papēdīša par 24€!!!

gan jau galīgi nav pa ceļam, bet beibes - tur bija Izvēle lielā izmēra apaviem!

vakar jau pa dienu bija tā nedaudz jocīgi, bet grūti formulējami. pirms braukšanas nopirku Narvesen kolu, lidiņā apēdu zirņus ar speķi un kefīru (3,40!!), piesēju dūšu, drusku atlaida. braucu labi, rīt skolas eksāmens(atkal). tad uz pulciņu vietu braucu ar taksi, jo sapratu, ka normāli nepaspēšu pēc bērna, izģērba mani pliku un nabagu, bet ko padarīsi, tad jau sāka palikt tā jocīgāk (ko viņi dirš, ka bolts čakarē tirgu, paši vien čakarējiet ar savām drausmīgajām cenām, bet nu poh, skola maksā naudu, citreiz braukšu ar boltu, ietaupīšu vismaz divreiz), paņēmu sīku un jau sāka tā nelabiņi, pierunāju nevis ar diviem tr-tiem, bet autobusu. tur jau sāka kāpt uz augšu, bet kaut kā dzelžaini noturējos ar krāšņām iedomu ainām par to, cik niķīgs būtu bērns ja jāstāv blakus vemošai mātei, ienācu mājās, pa galvu pa kaklu izģērbos, nometu drēbes zemē un skrēju. paspēju uz poda, izmocīju ka man vajag bļodu, mazā mīļā meitiņa priecīgi to atnesa, paprasot kāpēc man vajag un tad tik paspēju ievilkt elpu un pūst. starplaikos piezvanīju kolēģei, ka šodien man ķipa brīvs, drusku mirīju nost, bet tā nosacīti. jo nu visbriesmīgākā lieta, ko cilvēks pats sev var nodarīt ir vemšana, tas ir šausmīgi briesmīgi drausmīgi

no rīta, kad vīrs piecēla (!!) lai sapinu sīkām matus biju gatava šķirties jo lai kādu nožmiegtu, vajag spēt nostāvēt

pieļāvu stratēģisku kļūdu, savu topiņu iemetot veļasmašīnā kopā ar sīku dvieļiem un peldkostīmiem. smirž viss pēc hlora, kad uzvilkšu, tad es arī

2025. gadā pie izlasītajām ieskaitītas tikai 14 grāmatas. lielu daļu bērniem priekšā lasīto bezpriģelu nemaz nav ieķeksēts, nu daļa arī ja godīgi, tad drabiņas. šogad, savukārt, esmu izlasījusi jau divas grāmatas kas tiešām patika un bija labas un ar visu aptuveno skaitīšanu, janvārī aplikācija ieskaitījusi ka esmu nogājusi 146 km. jā, ar kājām. vispār jau vairāk, bet tā kā daļa ir tiešām staigājot, arī neslikti

brokoļu biezzupai (pipari, virces, 2 sīpoli, burkāns, trīs kartupeļi, brokoļa galviņa, kausēts siers) piecepu sīpolus ripās tā lai piedeguši, ar karotīti ielēju marinētu eļļu no sen izēstu papriku burkas, piegriezu palodzes lokus un otrajai porcijai vēl piecepu sēnes un tagad ēdu un stenu cik garšīgi! es agrāk tiešām domāju, ka man negaršo dārzeņi