otro dienu pēc kārtas izejot aplīti reāli jūtu kā uzlabojas psihoemocionālā veselība. laikam bija izveidojies ieradums, ja jau uzreiz

piezvanīja man atkal viens onkulītis no svētceļojuma palicis mantojumā. katru reizi svētkos apsveic. pastāstīja i par svēto Šarbelu (brr) i par izsūtījumu parunājām, tie stāsti ir zelta vērti, bet man nav resursu pierakstīt

piezvanīja man ķipa lietišķā sakarā viena sieviete. visa tāda uzvilkusies, sajūta drusku tāda kā skolas direktora kabinetā 'kāpēc jūs domājat, ka?'

es saprotu, ka darbs ar cilvēkiem ir grūts un cilvēki ir visādi, bet tagad drusku nožēloju, ka tikai izteiksmīgi klusēju nevis palūdzu lai nepaaugstina balsi

vakar vakarā sajutu, ka kaklā kkas īsti nav labi. no runāšanas. es vakar visu dienu pļāpāju un sestdien vakarā un piektdien gandrīz visu dienu un man kaklā diskomforts, jo piekususi mēle :D
bušočanās laikā izmežģītu mēli šis nepārspēs, tādēļ no pašizraisītiem ievainojumiem ir godpilnajā trešajā vietā. otrajā - griežot arbūzu kājā iedurts nazis

ļoti priecājos par tām biksēm, jo tagad paveras plašas iespējas lielai daļai blūžu, kas man jau ir! gandrīz kā iet uz veikalu un uzreiz dabūt veselu kaudzi savu mīļāko apģērbu, kuros Jūties. turklāt šāda materiāla garas platas bikses man bija +- vidusskolā, elastīgs ķipa džinss
vispār Sidonas no veikaliem ir tiešām mans mīļākais un tur šobrīd bija tik daudz riktīgi foršu džemperu - mīksti jo mīksti i īsām rociņām (v veida izgrieziena trikotāžas džempertkrekls) i zeltītām pogām, i bītlenes, bet man nevajag. nu tā, ka tiešām laikam neko nevajag (ja nu vienīgi melnu džemperi, jāuztaisa revīzija vai der tie, kas man ir)

šodien bija ļoti piesātināta, ļoti veiksmīga diena, izdarīju daudz mazu darbiņu, kurus ikdienā nevaru, jo vajag padomāt. uzrakstīt skolotājiem par dažādiem sīkumiem; noskaidrot, precizēt, saliku atgādinājumus lietām, jo es jei bogu vairs neko neatceros, lasu (atkal), tūlīt bliezīšu un nevaru atrast failu, kuru toč zinu ka iesāku kkad oktobra beigās. neatceros ne kur liku, ne kā nosaucu :D

šajā semestrī no visiem rakstāmajiem darbiem (kuru izspiešanai līdz tekstam vispirms ir nereāli daudz jāizlasa un jāsaprot, t.sk. Regulas) trīs man bija par zivīm. nu, viens par garnelēm, kas arī skaitās. ironiski, jo man zivis negaršo, nekad nav bijis akvārijs un vispār interesē tikai tik cik jebkura dzīva būtne, kas ne pārāk

to procesu kad zemledus makšķerē sauc par žibulēšanu

pārdevu dzīvokli. nopirku bikses

šodien visu dienu virpoju, bet visvairāk lepojos ar to, ka beidzot gaišā dienas laikā un pie pilnas apziņas apskatīju savas ūsas un atcerējos noskūt. nebija jau TĀDAS, bet drusku dūrās un kaitināja un tā kā bija gaišs un bija laiks un saprašana un jāsteidzas un būs saspringti, paņēmu gaiši zaļu vienreizējo skuvekli un izdarīju. mazs solis cilvēcei, milzīgs - cilvēkam un mani kaut kā tas iepriecina :D

oktobrī iedeva instrumentu, šodien - notis Grīga "Kalnu karaļa alā" :D <3

kā katru gadu i izbrīnījos par rozēm, i kritu panikā i aizkaitinājos (uz sevi) i sasmējos
atkal aizmirsu kāzu jubileju. t.i. es zinu datumu, bet reti kuru dienu zinu, ka datums ir šodien

peldu sūdos līdz ausīm, bet pagaidām kuļos un vēl neesmu nogrimusi :D

patīk man tie sestdienas vakaru raidījumi, šodien bija ļoti forša saruna ar Lolitu Ritmani:
https://youtu.be/zHHzSIisE1w?si=eGJhBEX9oyiH8JdE
es gan klausījos LR1

vienā dienā vienā laikā ir:
- vīra darba pasākums
- sīkām deju koncerts mazajā skolā
- puikam kora koncerts lielajā skolā

nākamajā dienā gan sīkām gan puikam ir braucieni un pasākumi un vakarā man karnevāls

Aaaaa

šodien es esmu malacīte. ja šodien noiesim 5 km tad tā būs nedēļa katru dienu, neizlaižot, šorīt otro dienu pēc kārtas pavingroju (kkādus vārguļu vingrojumus, bet kas par to!), uzliku noplēšamu sejas masku, padarīju vēl šādus tādus darbiņus un pat pieķēros Baisajam Bubulim Ekselim :D kur man no tabulas jātaisa grafiki. vienu grafiku uztaisīju pat tādu, kas man patika. nepatīk tas, ka tā bakstīšanās prasa baigo iedziļināšanos un domāšanu, tas nav kā ravēt - izravē un redzi cik ir, te tikai piņķerējies, piekusis esi a liekas, ka jēgas nekādas

pa desmit gadiem tik daudzkas var mainīties! nu jau ir vieglāk un vēl joprojām ir nereāli interesanti, bieži vien arī izklaidējoši un tas ir tik kruti, ka tev patīk savs bērns. un arī tāds wow! ka vari aizsūtīt pustrako tanti pavadīt uz trolejbusu lai pa ceļam paskatās Staro Rīga lai arī ir satumsis. mans mazais bērniņš paaudzies. piektdien instrumentu spēlēja kopā ar koncertmeistari pie klavierēm. šodien ciemiņiem bija vispirms klavieru, pēc tam īstais koncerts

un man šī diena ir lielāki svētki par pašas dzimšanas dienu. ir tik kruti, ka ir bērni!

Tagad LR 1 būs saruna ar Ilzi Vazdiku. Pieteikums izklausījās daudzsološi

mammu, ko nozīmē ģindenis?

sīkas šodien bija skolas bibliotēkā. katra klase var iet noteiktā dienā. a
A - 1dienās, B - 2dienās, C - 3dienās, D - 4dienās. lasu priekšā Loti no Izgudrotāju ciema. - vai, bet tu nepaspēsi visu izlasīt līdz nākamajai nedēļai.
- nekas, tu taču pati arī vari lasīt.
- es jau lasu.
- cik tālu esi tikusi?
- līdz astotajai.
- lappusei?
- nodaļai.
/priekškars, lustra

ir man kkāds stresis uz papīra darbiem, kas Jāsaskaņo un Jāparaksta. šodien kā akmens no sirds novēlās, kad dabūju divus no trim (trešo parakstīs pie pieņemšanas). pat ja zinu, ka vēl ir ko darīt un rakstīt un tāpat vēl jāprecizē un jāsaskaņo un nekas nav beidzies.
interesantākais, ka šis ir visās jomās, visur, kur kkas jāparaksta. pirkšanas, pārdošanas, iesniegums precēties, darba līgumi, studiju līgumi. nav laikam tikai kaut kādos pilnīgos sūdukos. nu tur RS paraksts par e-talonu vai cits līdzīgs sviests

arī ar e-parakstiem