Gaišās Puses kungs

Kāds man teica:

Journal Info

Name
Mr Brightside

Navigation

16. Oktobris 2018

Add to Memories Tell A Friend
I love Dick DE tulkotājs, ar ko sāku sarakstīties, casually pieminēja, ka viņš nesen kādā tusiņā ir saticis Diku. un bijis mazliet vīlies, neesot tik kruts kā gaidīts.
un tikpat casually - viņam ir paveicies ka viņš dzīvo tieši Krisai Krausai kaimiņos un visas savas it kā atkāpes no teksta ir patiesībā pamatojis un saskaņojis
es šaubos, vai varētu OK iztulkot no American English. Ja nebūtu pie rokas šis vāciskajā pamatīgumā veidotais meistardarbs, brīžam labāks par oriģinālu. Viņu (viņas, un viņa nav rakstniece, viņa vnk raksta kā runā) aptuvenā mumbling ieaušanās kopējā jēgā un nevērīgā lēkāšana pa darbības vārdu laikiem būtu vrb skaidra, ja es redzētu viņas sejas izteiksmi un dzirdētu intonāciju, bet ne rakstītā tekstā. Vai arī, rakstītā teksta nozīme varētu būt uzminamāka, ja es būtu ilgāk dzīvojusi tās valodas vidē. DE tulkotājs jau daudzus gadus ir vācu valodas pasniedzējs Ņujorkā. Es reāli mīlu to, ka ir vācu valoda, kas savā precizitātē un katra vārda loģiskajā izsekojamībā ir gandrīz identiska latviešu valodai.
700 gadi, 700 gadi.

tā nu no saviem Karēlijas laukiem esmu pa resno vadu pieslēgusies ņujorkai, arī skatoties Zanes kāzu bildes. vai es gribētu tur būt? baltā kleitā ēst suši uz kaut kādu avēniju stūra? nēēēēēēē. Man dzīvē ir maz skaidru lietu, bet šī ir diezgan skaidra. Mans ķermenis labi jūtas tikai laukos vai gandrīz laukos.

Add to Memories Tell A Friend
atnāca rudens vētras... bet tad viņas atkal aizgāja

twt

Add to Memories Tell A Friend
Laiks apstājas.

koalīcija

Add to Memories Tell A Friend
vispār jau viss tas izskatās diezgan komiski. valdības amatus mēģina dalīt, tad citi saka, nevajag dalīt. runā par uzdevumiem. vai zzs vajag vai nevajag. bet viņi taču tagad var stiķēt kopā kādu valdību grib, premjera kandidātu nosauc prezidents - un prezidents var brīvi nosaukt jebkuru, arī mani, piemēram. 

satversmes 56.pants:
"ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina valsts prezidents."

Add to Memories Tell A Friend
Turns out the Amish make a distinction between using something and owning it. The Old Order won’t own a pickup truck, but they will ride in one. They won’t get a license, purchase an automobile, pay insurance, and become dependent on the automobile and the industrial-car complex, but they will call a taxi.

What about post-modern innovations like credit cards? A few Amish got them, presumably for their businesses at first. But over time the bishops noticed problems of overspending, and the resultant crippling interest rates. Farmers got into debt, which impacted not only them but the community since their families had to help them recover (that’s what community and families are for). So, after a trial period, the elders ruled against credit cards.

One Amish-man told me that the problem with phones, pagers, and PDAs (yes he knew about them) was that “you got messages rather than conversations.” That’s about as an accurate summation of our times as any.

(..) But the bishops also noticed that the cell phone was so small it could be kept hidden, which was a concern for a people dedicated to discouraging individualism. Ten years ago when I was editing Wired I sent Howard Rheingold to investigate the Amish take on cell phones. His report published in January 1999 makes it clear that the Amish had not decided on cell phones yet. Ten years later they are still deciding, still trying it out. This is how the Amish determine whether technology works for them. Rather than employ the precautionary principle, which says, unless you can prove there is no harm, don’t use new technology, the Amish rely on the enthusiasm of Amish early adopters to try stuff out until they prove harm.

For being off the grid, without TV, internet, or books, the Amish are perplexingly well-informed. There’s not much I could tell them that they didn’t know about, and already had an opinion on. And surprisingly, there’s not much new that at least one person in their church has not tried to use. The typical adoption pattern went like this:

Ivan is an Amish alpha-geek. He is always the first to try a new gadget or technique. He gets in his head that the new flowbitzmodulator would be really useful. He comes up with a justification of how it fits into the Amish orientation. So he goes to his bishop with this proposal: “I like to try this out.” Bishop says to Ivan, “Okay Ivan, do whatever you want with this. But you have to be ready to give it up, if we decide it is not helping you or hurting others.” So Ivan acquires the tech and ramps it up, while his neighbors, family, and bishops watch intently. They weigh the benefits and drawbacks. What is it doing to the community? Cell phone use in the Amish began that way. According to anecdote, the first Amish alpha geeks to request permission to use cell phones were two ministers who were also contractors. The bishops were reluctant to give permission but suggested a compromise: keep the cell phones in the vans of the drivers. The van would be a mobile phone shanty. Then the community would watch the contractors. It seemed to work so others early adopters picked it up. But still at any time, even years later, the bishops can say no.

(..) They all recognize the line keeps moving, but a line must remain. My impression is that the Amish are living about 50 years behind us. They don’t adopt everything new but what new technology they do embrace, they take up about half a century after everyone else does. By that time, the benefits and costs are clear, the technology stable, and it is cheap.

The Amish are steadily adopting technology — at their pace. They are slow geeks. As one Amish man told Howard Rheingold, “We don’t want to stop progress, we just want to slow it down,” But their manner of slow adoption is instructive.

1) They are selective. They know how to say “no” and are not afraid to refuse new things. They ban more than they adopt.
2) They evaluate new things by experience instead of by theory. They let the early adopters get their jollies by pioneering new stuff under watchful eyes.
3) They have criteria by which to select choices: technologies must enhance family and community and distance themselves from the outside world.
4) The choices are not individual, but communal. The community shapes and enforces technological direction.

https://kk.org/thetechnium/amish-hackers-a/

godinot vispasaules klientu apkalpes nozares darboņus - mana klientu aptauja

Add to Memories Tell A Friend
Poll #21254 content management
Open to: All, results viewable to: All

ko es šobrīd cibā nerakstu, bet tavuprāt vajadzētu rakstīt

ko es šobrīd cibā rakstu, bet tavuprāt nevajadzētu rakstīt

意見

Add to Memories Tell A Friend
「空気はふわふわしてるから、どんな形にもなれる。形が変わるだけじゃなくて、大きさも変われて、小さくなれる。でも小さくなってるのは苦手で、もとの大きさに戻りたいと思っている。」

Add to Memories Tell A Friend
man noteikti ir pedagoģiskais aicinājums, bet es gribētu noturēties neteikt cilvēkiem, kā būtu pareizāk vai labāk, vai pie kāda secinājuma beigās jānonāk, bet tikai ierosināt pamēģināt kaut kā citādi, un iedvesmot vērot sava ķermeņa un grupas procesus un pašam no tā mācīties. teikt citiem, kā būtu labāk, vai, vēl sliktāk, kā ir nepareizi, tas ir kaut kāds nervu tiks vnk. viens draugs, no kura es arī pašlaik mācos, man stāstīja, ka pirmajos mācīšanas gados viņš ļoti daudz izmantoja visādus filozofu darbus, bet tagad tas viss ir lēnām atkritis un viņš jūt, ka visa šī teorija kaut kādā veidā ir klātesoša ikvienā viņa instrukcijā.

Add to Memories Tell A Friend
"Your brain is an existence proof that 20W is sufficient for a full human-level general intelligence. Einstein is no more energy intensive than a village idiot."

Add to Memories Tell A Friend
bērnu ķermeņi atspoguļo arī to, ko par viņiem uzskata vecāki. es pazīstu vienu pro feldenkrais praktiķi, kas specializējas darbā ar bērniem ar īpašām (fiziskām un garīgām) vajadzībām, un viņa saka, ka tas vienmēr ir darbs ar visu ģimeni. viņa ir gājusi studēt papildus kaut kādus terapeitiskas sarunāšanās prakses, lai saprastu, kā neuzkrītoši strādāt ar vecākiem, lai bērnam būtu iespēja maksimāli attīstīties.
Feldenkraiss, kurš bija ķēdes pīpētājs, izārstēja vienam autiskam bērnam astmu, izsūtot visu ģimeni ārā un vienkārši pie galda aizdedzinot šķiltavas un tās nopūšot, aizdedzinot un nopūšot, līdz tas piesaistīja arī stūrī sarāvušā bērna uzmanību, un viņš pienāca un sāka pūst nost šķiltavas. long story short - beigās bērns iemācījās pats elpot.

Add to Memories Tell A Friend
var nogulēt par ilgu, tā ka kortizols ir sakāpis griestos un sāp mugura no nekustināšanas

Add to Memories Tell A Friend
arī tā var definēt somatiku:

Prāts ir kā vējš un ķermenis ir kā smiltis. Vērojot smiltis, var spriest par to, kā pūš vējš.
(Bonija Bainbridža Koena - BMC)

Viņa saka arī, ka ikvienas izmaiņas ķermeņa lietojumā atspoguļo kaut kādas izmaiņas prātā.

Es jau 2 nedēļas (!) neesmu izgriezusi savu no dzimšanas nestabilo krustu skriemeli (kas vienmēr nozīmē sāpes gūžā, iegurņa kaula (iliac crest? zarnu kaula spārns? lielais grozītājs?) iekaisināšanu un nedaudz savilktu visu labo pusi uz laiku no dažām dienām līdz pat mēnesim - no pasīva diskomforta līdz pat nevarēšanai paiet un gulēšanai uz grīdas un raudāšanai no sāpēm). Ļoti ceru, ka tas beidzot nozīmē, ka rotācijām esmu sākusi lietot krūšu lejasdaļu (ap kuņģa rajonu - kā tam būtu jābūt), nevis "gurnus", kuru daļā mugurkaulā nav tikpat kā nekādas rotācijas. Te varētu atkārtot vienu Feldenkraisa tekstu, ka mēs kustamies (stāvam, sēžam, guļam) atbilstoši tam, ko mēs uzskatām par savu ķermeni. tas ir kaut kādā ziņā cieši saistīts ar to, ka iešanai un lēcieniem un kāju izmetieniem "lieto" illiopsoas, nevis gūžu locītavas. lieto ir pēdiņās, jo lieto jau tāpat pilnīgi visu, atšķirība ir tikai prātā - par kuru ķermeņa daļu šķiet, ka tā veic galveno darbu?

Un mani joprojām vairāk interesē visu šo pārnest uz stāvam, sēžam, guļam, ejam, nevis uz dejošanas kontekstu; tur nav divu domu, ka ikviena jauna fiziskā aktivitāte paplašina prātu, bet dejošana ir ļoti margināla.

sabiedriskās fantāzijas aptauja

Add to Memories Tell A Friend
Poll #21253 dzīv
Open to: All, results viewable to: All

pirkt mitekli zviedrijā?

View Answers

japp, why not, tu tak buržujs esot - tas būs superieguldījums
2 (50.0%)

vispār jā, bet nestrēb karstu tagad, nav īstais moments
0 (0.0%)

nekādā gadījumā nelien tajā zaņķī iekšā, tas ir akmens kaklā
1 (25.0%)

apdomā kārtīgi un sarēķini, tad jau pats redzēsi...
1 (25.0%)

varbūt, bet tas neko būtiski tavā dzīvē nemainīs
0 (0.0%)

Add to Memories Tell A Friend
"Someone in the Soviet leadership realized that the general secretary was going off the rails"

"Mr. Andropov knew what Mr. Kissinger did not: Mr. Brezhnev had developed an addiction to sleeping pills that, combined with alcohol, was undermining his ability to think straight. Mr. Andropov learned of the addiction weeks before the war in the Middle East but refused to intervene. Mr. Brezhnev’s erratic behavior during the war convinced Mr. Andropov of the dangers of inaction."

https://www.nytimes.com/2018/10/09/opinion/stumbling-toward-armageddon.html

Add to Memories Tell A Friend
Nopirku biļeti uz Pink, kad šī būs Amsterdamā nākamgad vasarā.

Fakin 149 EUR! Bagātie arī raud.

Add to Memories Tell A Friend
https://www.youtube.com/watch?v=NeKkDR8f4hY

15. Oktobris 2018

Add to Memories Tell A Friend
ņam )

Add to Memories Tell A Friend

Ou, jē, late stage capitalism subs forever! Esmu ilglaicīgs ironiskais subskraiberis.

Zanders un kreisie

Add to Memories Tell A Friend
Zanders tautai izskaidro, kas mūsdienās nav kreisie: "Kreisie mūsdienās nav krekliņi ar "biedru Če", ASV lamāšana vai snobiski un dogmātiski strīdi par Lukaču, Agambēnu vai agrīno Marksu. Kreisie manā izpratnē vairāk orientējas uz nevalstiskajām organizācijām kā fenomenu – vai tās darbotos ekoloģijas, sociālās uzņēmējdarbības vai radošo industriju jomā, neuzsverot partijas kā formas nozīmīgumu."
http://www.satori.lv/article/kreiso-restarts

Add to Memories Tell A Friend
Sensenos laikos, man liekas, kaut kad augusta beigās, kāds mēreni barots vīrietis pašos spēka gados aizsāka stāstu, kuram īsti nezināja beigas. Starp citu, ne pati saprātīgākā pieeja, bet kas tad to varēja zināt. Nu lūk, un tagad stāstam ir pienācis gals un piektā, pēdējā daļa (iepriekšējās tepat pie iepriekšpostiem mētājas).

----------------------------------------------------
Raziēls no savas puses izstaroja sērīgu pārmetumu un rāmu, klusinātu gaismu, kura piepildīja pagalmu, izvairīdamās tikai no melnā mošķa ar divriteni.

“Georg, Georg,” viņš šūpoja galvu, “krietnākais no bruņiniekiem, līdz kam tu esi nonācis, ko? Tie taču ir tīri fūzeļi, ko tu tur streb.” Erceņģelis pamāja ar roku un duļķainais šķidrums Jurčika pudelē ieguva melnās tējas krāsu. Jurčiks ierāva malku un atzinīgi nokrekstējās.

“Gods godam, no konjaka tu šo to saproti, mhm,” viņš iedzēra vēl. “Bet zobenu atdot nevaru, vot, nevaru i viss!”
... tālāk ... )
Paldies!
Powered by Sviesta Ciba