Gaišās Puses kungs

Kāds man teica:

Journal Info

Name
Mr Brightside

Navigation

16. Jūlijs 2018

Add to Memories Tell A Friend

15. Jūlijs 2018

brave new convenience

Add to Memories Tell A Friend
"We may share your Personal Information to third parties (with or without compensation) including potential and actual advertisers, sponsors, our third party service providers and partners. We use commercially reasonable efforts* to only engage or interact with third parties that post a privacy policy governing their processing of Personal Information."

[*izcēlums mans]
Tags:

D#18: Spožums un posts

Add to Memories Tell A Friend

Spožums ir ogu pārpilnība šogad. Neatceros, kad iepriekš būtu bijis tik daudz ogu. Draugi atbrauca un sev mazliet salasīja, taču kopējo ainu tas neko daudz nemainīja. Upeņu ir daudz, jāņogu vēl daudz vairāk un līdz zemei ("ja trīs jāņogu zari līkst līdz zemei pirms 10. jūlija, tad 14. janvārī gaidāms sals līdz -32°" </vilis-bukšs>).

Ar upenēm pagaidām tieku galā, daļa ir sasaldēta ziemai, daži kilogrami ir saspaidīti un samaisīti ar cukuru, arī būs ziemai (omīte iemācīja, vismīļākais variants) un no atlikušajām taps klasisks ievārījums, ja viss nebūs apnicis. Daudz ogu bija pat tai krūmā, kuru taisījos likvidēt, tāpēc nežēlojot izzāģēju manuprāt liekos zarus, laikam trāpīju uz pareizajiem. No jāņogām uzvārīju ķīseli un ar to arī idejas beidzās. Piedāvāju kaimiņienei, bet pat viņa izbrāķēja, hh. Paliks putniņiem. Vēl būs ērkšķogas, bet arī daudz. Neliela daļa tiks pārstrādāta ievārījumā (arī pie tā omīte pieradināja).

Posts ir posts. Kurmis un ūdensžurkas taisa uzkalniņus un caurumus, un ar tiem es vēl neko, tikai iesēju zālīti no jauna.

Upenēm ir pumpurērce – pavasarī var redzēt lielus pumpurus, kas neatveras, jo ir izēsti, un blakus daudzviet ir invertētas lapas. Ja to tā atstāj, tad ar laiku zars iet bojā un krūms iznīkst. Ar to pagaidām vēl var sadzīvot, nešķiet kritiski, jo pavasarī lielu daļu tādu pumpuru jau nolasīju, varbūt tas ir līdzējis. Cīnīties ar to varot, pilnīgi nozāģējot krūmu līdz zemei un ļaujot ataugt. Es šaubos, jo vienam krūmam, kur ogu tāpat vairs nebija un tagad maisījās pa vidu, ar domu "ja nu ieaug" pārstādīju tikai dažas saknes, un tas salapoja un tāpat izskatās drusku aizdomīgs.

Jāņogām laikam ir stiklspārnis – kāds zars pēkšņi nokalst. Nav baigi forši, taču jāņogu ir tik daudz, ka pārāk vēl neuztrauc. Man pat šķiet, ka tā vienmēr ir bijis.

Cidonijām ir hloroze. Tā gan nav slimība vai kāds kaitēklis, bet drīzāk kaut kas līdzīgs kā avitaminoze dzīvniekiem – trūkst barības vielu. Pazīt to var pēc atsevišķām baltām lapām, no turienes arī nosaukums – trūkst hlorofila, tādēļ arī maz zied un augļi ir ne tik lieli, cik varētu būt. Samēsloju, bet joks tāds, ka, ja augsne nav pietiekami skāba, tad augs tāpat neko nevar uzņemt, tāpēc izkaisīju skābo kūdru, un tagad atliek vien gaidīt nākamo pavasari, jo šogad nekas vairs nemainīsies.

Nu, tā es lasīju, visas gudrības no internetiem, protams.

Dienas prieks.

Add to Memories Tell A Friend

Add to Memories Tell A Friend
Manās mājās bērnībā skanēja disko un vācu šlāgeri. Es neapzinājos, kas tas ir - roks un kam tas vajadzīgs, bet tad reiz TV Aldis Ermanbriks parādīja slaveno kvartetu no Simferopoles, tas man "iekrita", izrādījās, ka mājās ir viena lenta ar viņu ierakstiem (kāds patēva klients iedevis kā samaksu par darbu), sāku to drillēt, interesēties un tā aizgāja. Varbūt ka rokmūzika arī ir vispieejamākais veids, kā jaunam cilvēkam tikt pie kādas garīgas barības (kur defoltā tādas nav) - piemēram, gleznas nepārrakstīsi ar lētu, pieejamu magnetofonu vai arī neapskatīsi (nesaredzēsi) TV.

Jā, tā var būt arī literatūra.

engures

Add to Memories Tell A Friend

speaking of suffering

Add to Memories Tell A Friend
Esmu vilcienā, ceļā uz Tukumu. No Tukuma uz Melnsilu braukšu ar ļodzīgu dačbaiku. Tie ir aptuveni 100 kilometri, un iespējams, ka velosipēds nenonāks galā. Es nonākšu galā jebkurā gadījumā.

suffer no more

Add to Memories Tell A Friend
You have the power to end unbearable suffering.

Pabakstīšu burtiņus šajā formātā

Add to Memories Tell A Friend
Pēdējā laikā kaut kāds nemiers, lai gan pavisam pēdējā laikā ir mazliet labāka sajūta nekā, teiksim, pirms dažām nedēļām, kad bija reāli drūmi iekšā. Tagad kaut kā lietas virzās uz priekšu, pats kaut ko čubinos un ģenerēju idejas, un apkārtējie apstākļi arī attīstās. Zinu, ka šitik abstraktas piezīmes nelasās, bet man to vajadzēja pierakstīt.

Patērēju sūri grūti pelnīto naudiņu, pasūtīju kaut kādus random štruntus no amazones. Telefona lādētāja vadu striķa paskatā, telefonam arī vāciņus no ādas / statīvu video vērošanai, un un un, kaut kādu lasāmvielu sevis izglītošanai. Pamazām čubinos ar saviem pasaules iekarošanas plāniem, lai nebūtu visu laiku pašam jāfrīlanso, lai gan tagad beidzot, ar visu savu pieredzi, beidzot sāk nākt kaut kādi augļi un sāk rasties sajūta, ka, šitā turpinot, varētu arī nostabilizēt dzīvi. Kas uzreiz arī uzlabo iekšējo mikroklimatu vienpersoniskajā “uzņēmumā”, bet pamazām jau briest arī domas, kā šo kolektīvu paplašināt.

Ziņas no autodroma. Mans šoseju kuģis ir beidzot sasniedzis nirvānu. Maija beigās bija pirmie zvani, kad pirmo reizi tehniskā apskate to izbrāķēja, sak', pārāk neekoloģisks tas dzelzs rumaks, un vispār – nomainiet to priekšējo stiklu beidzot, es jau pirms gada jums teicu, ka nevar braukt ar tādu mega plaisu vadītāja redzes laukā (es jau biju pieradis, bet nu), kaut ko tur vēl par rūsēšanu piemetināja, bet nu tad jūnijā es paciemojos pie meistara, kurš tur pabakstījās-pabakstījās, beigās pateica verdiktu, ka to atgāzu izmešu problēmu pa lēto nevarēs atrisināt un principā ar to arī šis jautājums tika izsmelts. Vienkārši vairs neatmaksājas remontēt, un man tagad ir skaidrs pamatojums, ka beidzot ir laiks no tā auto atbrīvoties. Vēl gan viņš te stāv pagalmā un aizsedz sauli zālājam zem tā. Darīšanas vaina.

Tā nu tagad intensīvāk pārvietošos ar velo, par ko jau pašam arī prieks. Klusībā plānoju, ka vajadzētu augustā izveikt atkal kādu garāku izbraucienu ar velo uz nedēļu vai divām, esmu diezgan stingri apņēmies neplānot maršrutu, bet braukt, kur acis rāda, un pat apsveru domu, ka varētu brauciena sākumpunktu randomizēt, teiksim, aizbraucot uz Rīgas centrālo dzelzceļa staciju un tad sēsties pirmajā reisā un braukt līdz gala stacijai, lai kurā virzienā un lai cik tālu tas ar būtu (ja vien tur nevajag kādu speciālu atļauju/vīzu. Nesen man gan kaut kāds ceļotājs iebakstīja [man] pārsteidzošu informāciju, ka Baltkrievijā kaut kādā (pierobežas?) dabas parkā varot iebraukt bez vīzas. Tas varētu būt incanti!

14. Jūlijs 2018

Add to Memories Tell A Friend
100.

Add to Memories Tell A Friend

Add to Memories Tell A Friend
This is how you D and B, effin' trippy: https://www.youtube.com/watch?v=GuQBopNcve0

Lācis lamzaks

Add to Memories Tell A Friend
https://www.documentcloud.org/documents/4598904-Special-Counsel-Indictment-July-13-2018.html?utm_source=Twitter&utm_campaign=SocialFlow&utm_medium=AP

Add to Memories Tell A Friend
No kā varētu aizņemties 400 eiro uz dažiem mēnešiem (kādiem četriem mēnešiem).

Add to Memories Tell A Friend
pirms vairākiem gadiem madrides real futbolists garets beils ieviesa pasaulē kā memi žestu ar pirkstiem "sirsniņa"


tas ir neizsakāmi tups žests, vispār, ir diezgan debīli, ja šādus emotikonus nākas rādīt ar divām rokām - cilvēki taču ir pieraduši, ka fingers skatlogā ir ar vienu roku, kamēr otra atrodas uz stūres. 
uz šo murgu bez šausmām nav iespējams noskatīties
daudziem pilsoņiem neizdodas smalki izlocīt pirkstus, kā rezultātā sirsniņas vietā rodas kaut kas līdzīgs tukšuma antrekotam vai pseidoatmiņām par kimas kardašjanas pakaļu

taču, ja jūs vēlaties kādam nodemonstrēt sirsniņu, viss nav zaudēts! viens no krutākajiem, smalkākajiem un elegantākajiem žestiem ar pirkstiem, kuru es zinu - tas ir, kā sirsniņu ar pirkstiem rāda korejieši
skatieties un mācieties!
 
 

13. Jūlijs 2018

Add to Memories Tell A Friend
iekodu mēlē. baigi sāp. man liekas, nekad nebiju tik stipri iekodusi mēlē.

Add to Memories Tell A Friend
Pie visiem tiem evolūcijas brāķiem - pārslogotā mugurkaula, līkā balsenes nerva, neveiklajiem sēkliniekiem un aklā punkta acī - vēl arī tas, ka spīdzinu es sevi pats, neviens cits.

Add to Memories Tell A Friend
nu vai zināt, ja es stabili nesēdētu ērtā auto beņķī, stabili būtu nokritusi no krēsla
jūs varbūt atceraties pirms gadiem cik? četriem, pieciem? bija viena no korsieša dziesmu klades jeb korsieša jaunās grupas inkarnācijām ar tās neizbēgamajām atbalsīm cibā, mums bija dažas dziesmuklades dziesmas, kuru mēģieraksts bija tik ļoti neiemīlams ar pirmo klausīšanās reizi (lai gan ļoti iemīlams no kādas piektās, bet līdz viņai jātiek), ka mēs viņas noslēpām tālu un dziļi, lai neviens nekad viņas nedzirdētu, un korsietis, kā vienmēr, pazuda no grupas
tā'n'tā, es savu mīļāko no šīm dziesmām tikko dzirdēju kā "jaunumu" radionabas topā

Add to Memories Tell A Friend
Austiņās iecienīts rokalbums, ekrānā - diskrēts video.

Add to Memories Tell A Friend
Es, piemēram, nekad nepalīdzu mammām iecelt ratiņus - pašas sadzemdēja, pašas lai tiek galā!
Powered by Sviesta Ciba