Mar. 25th, 2011 @ 08:47 am (no subject)
Tags:

Šonakt sapnī redzēju, ka es esmu ciemiņš kaut kādās milzīgās kāzās pilī, kur vedēji viesiem bija izdomājuši baigo atrakciju. Tad, kad visi pastaigājās pa pils dārzu, vienā brīdī visiem vajadzēja nogulties uz zemes un apsegties ar plēvēm. ??? Un pēc tam sākās atrakcija - pils dārzā parādījās pelēcīgi melli dūmi un caur šiem dūmu vāliem varēja redzēt, ka garām dodas dīvainas būtnes. Sākumā ēnas ar zibošām acīm, kas varētu būt vilki. Bet vēlāk - lielas, drūmas būtnes - līdzīgas astoņkājiem, tikai kāju gan viņām bija daudz vairāk par astoņām . Tad vedēji rādīja kaut kādu leļļu teātri, kurā galvenā lelle bija liels tīģeris. Un vēlāk, staigājot pa pils gaiteņiem, kas bija izklāti ar sakranām grīdsegām, es pamanīju, ka viena meitene ieiet līgavas mātes istabā un sāk stāstīt viņai, ka man ar to līgavu esot bijis sakars. ???
About this Entry
4 comments
Leave a comment
Permanent Link
Mar. 25th, 2011 @ 09:10 am (no subject)
Tags: ,

Vakar manā dzīvoklī bija visa mana famīlija. Sākumā tikai vecāki, bet vēlāk arī brāļi. Sanāca divas reizes taisīt ēst, jo zupa (parodija par soļanku), sanāca tik garšīga, ka es, pieradusi skaļi teikt tās lietas, kuras man liekas labas, pat aizmirsu, ka pati vien esmu to vārījusi, un uzslavēju, savukārt brāļi pie tās nemaz netika - viss jau bija apēsts. Bet nu rīsi ar dārzeņiem arī sanāca baigi ok.
Vispār es esmu baigi slinkā uz ēst gatavošanu. Es apbrīnoju tos cibiņus, kuriem ir pacietība stundām stāvēt pie plīts, meistarot tik sarežģītus un izsmalcinātus ēdienus, ka es pat to nosaukumus nevaru izrunāt... Es gan tāda neesmu, man pacietība piemīt citās lietās - ilgos, ķēpīgos, precīzos darbos, bet ēdienu gatavošanā - nu, nē...
Lai ikdienā nevajadzētu ilgi ķēpāties ar ēst gatavošanu, es taču pat burkānus mēdzu iepriekš jau notīrīt, sagriezt un sasaldēt, lai vēlāk - kad uz ātru roku vajag kaut ko pagatavot, tas viss būtu ātrāk.
About this Entry
Leave a comment
Permanent Link
Mar. 25th, 2011 @ 04:04 pm (no subject)
Tags: ,

Man šovakar paredzama liela mājas kārtošana, lai rīt un parīt es varētu pievērsties tām lietām, kuras vajag savest kārtībā šajā nedēļas nogalē. Jāiemācās strādāt, lai pēc tam varētu atpūsties. Es esmu kļuvusi mazliet par darbaholiķi. Nē, par darbaholiķi laikam īsti nē. Drīzāk vairāk par kaut kādu pienākumu cilvēku. Mācos strādāt, mācos uzņemties iniciatīvu, atbildību, mācos pakļaut savas darbaspējas savai gribai. Ne vienmēr sanāk, jāatzīst. Bet kad nesanāk, mēģinu no jauna.
Laikam jau es neesmu sevišķi augstās domās par sevi.
Vienīgais labums, ka pēdējā laikā neesmu arī vairs sevišķi zemās.
Ja man jautātu, kas es esmu, es laikam atbildētu - esmu vienkārši cilvēks, ne īpaši labāks, ne īpaši sliktāks par pārējiem.
About this Entry
Leave a comment
Permanent Link