ATD atrakstīsies vai ieteiks Tev vērsties tiesā. Ar autobusu grafikiem ir pašplūsma.
nav grūti dzīvot neRīgā ar šādu loģistiku?
Ja transports kursē tā, kā vajag, no rītiem es esmu darbā tieši stundu un desmit minūtes pēc iziešanas no mājām, savukārt vakarā - stundu un trīsdesmit pēc iziešanas no darba. Šajā laikā iekļaujas 30 minūtes, kas man jāiet kājām (no viena punkta uz otru), kā arī 10-15 minūtes, kuru laikā es iepērkos (lai slavētas pašapkalpošanās kases).
Ja tā padomā, laikā, kad es dzīvoju Pārdaugavā, tie laiki būtiski neatšķīrās.
Nav tā, ka trūkst kaut kādas infrastruktūras? Nu tur nez, picu nepiegādā vai tamlīdzīgi? :D es jau besos, ka uz manu Rīgas galu wolts nebrauc. Un, ja retu reizi gadās iet tusēt, jāierēķina vismaz 10 eiro taksim mājup.
Ēdienu piegādātāji tur brauc. Bet mēs tā īsti uz mājām neesam ēdienu pasūtījuši, jo mums blakus mājā dzīvo "personīgais ēdiena piegādātājs" - otrās puses mamma, kas jau tā cenšas mūs pie katras izdevības pabarot. :)
Toties ir foršās lietas - visapkārt skaists priežu mežs ar pastaigu takām, kurā var salasīst mellenes, brūklenes un sēnes pašu vajadzībām, upīte, kur nopeldēties - desmit minūšu attālumā, drauga mammai arī mazdārziņš, kur izaudzēt kādu gurķi un kādreiz izcept šašlikus. :) Man tie koki dikti patīk. Kādreiz priecājos, ka Āgenskalna priedes ir salīdzinoši smuks un zaļš rajons, bet pašreizējā vieta jau vēl daudzkārt zaļāka un skaistāka.
jā, bet vai mamma tin sushi? :D bet jā, zaļums ir ļoti svarīgs. kādreiz dzīvoju avotu ielā, uz kuras nav pilnīgi neviena koka, nu to tak nevar izturēt.
Nē, suši gan netin. :) Bet es arī vecajā dzīvesvietā šausmīgi reti pasūtīju ēdiena piegādi uz mājām - varbūt reizes trīs pa padsmit gadiem, kad biju pavisam slima.
| |