Albion

aizmigu braucot pēdējā autobusā, atveru acis - esmu kkur ārpus rīgas, šoferis nīgrs krievs [neko nesaprotu, ko man saka], izkikoja mani pēdējā pieturā ārā, stāvu pilnīgi tumšā vietā kādus 5 km [mby vairāk/mazāk, hvz] no savas dzīvesvietas, telefons izslēdzies, apkārt neviena nav, uz mirkli pilnīgs - faaaak, ko lai dara?! nu neko - piezvanīt nevienam nevaru, jāiet kājām [par ceļu arī aptuvena nojausma]. tā kā nav atstarotāja, uzmetu krustu un nodomāju: "lūdzu, Dieviņ, lai mani neviens nenobrauc!" paeju kādus 3 metrus, brauc mašīna, paceļu roku, apstājas, iekšā simpātiska sieviete, braucam, izstāstu savu bēdu stāstu, viņa: "jūs esat dzērusi!?"

forši gadās.

• nakts - "jā, nākšu", lietus, ļeņingrada, brengulis, taksis, pica, vīns, 40. nomoda stunda, atslēdzos
• rīts - cigarete pie foršākā rīgas loga, garšīga audzu putra, darbīgi cilvēki, idejas, smiekli, domāšana, "sadedziniāt viņu?!"
• diena - "hottube time machine", maizīte belāš, "krāvējs?!", vīns parkā, piknikkrēsls stacijas laukumā, ģitāra, 10 baltās tabletītes
• vakars - sieviete aizliegtajā teritorijā, visforšākais dzīvoklis - "mums arī tādu vajag!", piebarots djuraselīts, aptrakuši matainie un skūtie, māja, kur var visu nakti dejot.
  

tādi forši cilvēki. tāds foršais cilvēks. laimīgā es.

ierakstīju twitterī "labs rītiņš. ^_^ šodien uz tērveti, cerams, ka būs jautri. vispār gaidu vakaru un lēmumu - būt vai nebūt?! satraucoši."
pēc tam ieeju draugos, pirmais, ko ieraugu ir teksts zem enijas profila - "nebūt, sapūt"
iepriecinoši. XD