Albion

aizmigu braucot pēdējā autobusā, atveru acis - esmu kkur ārpus rīgas, šoferis nīgrs krievs [neko nesaprotu, ko man saka], izkikoja mani pēdējā pieturā ārā, stāvu pilnīgi tumšā vietā kādus 5 km [mby vairāk/mazāk, hvz] no savas dzīvesvietas, telefons izslēdzies, apkārt neviena nav, uz mirkli pilnīgs - faaaak, ko lai dara?! nu neko - piezvanīt nevienam nevaru, jāiet kājām [par ceļu arī aptuvena nojausma]. tā kā nav atstarotāja, uzmetu krustu un nodomāju: "lūdzu, Dieviņ, lai mani neviens nenobrauc!" paeju kādus 3 metrus, brauc mašīna, paceļu roku, apstājas, iekšā simpātiska sieviete, braucam, izstāstu savu bēdu stāstu, viņa: "jūs esat dzērusi!?"

forši gadās.