|
[6. Apr 2025|23:10] |
LAIKMETA LIECĪBAS RIETUMU LABAI GRIBAI UN NAĪVITĀTEI
Rūzvelta saruna ar Bulitu
Prezidenta Franklina D. Rūzvelta (Franklin Delano Roosevelt) saruna ar ASV pirmo sūtni Padomju Savienībā Viljamu K. Bulitu (William C. Bullitt) ir raksturīga laikmeta liecība par to, cik liela bija Baltā nama izpratne par Padomju Savienību un tās ģenerālisimusa Staļina (Josifs Džugašvili) patiesajiem politikas nolūkiem.
[..]"Bil, es neapstrīdu jūsu faktus", turpināja Franklins Rūzvelts, "Es arī neapstrīdu jūsu loģisko domāšanu. Bet man ir nojauta, ka Staļins nav tāds cilkvēks. Harijs* arī saka, ka viņš tāds neesot... Es domāju, ka es viņam (Staļinam) došu visu, kas iespējams, un neprasīšu neko pretim, Noblesse oblige, viņš mēģinās pievienot neko un strādās ar mani pasaules demokrātijas un miera labā."
Vilijama Bulita augums strauji saliecās uz priekšu, viņa balsī bija manāms uztraukums, un viņa gaišais skats satumsa. Viņš atgādināja prezidentam, "Ja viņš runā par Noblesse oblige, viņš nedomā par Norfolkas hercogu, bet gan runā par Kaukāza bandītu, kas notur katru par ēzeli, ja viņš no tā var dabūt kaut ko par velti"...
Prezidenta sejā parādījās uzbudinājums: "Tā ir mana atbildība, nevis Jūsu. Es sekošu savai nojautai."
Šī saruna ar bijušo ASV sūtni Padomju Savienībā V. Bulitu un prezidentu Rūzveltu nav datēta. Ta ir publicēta žurnālā Life, nr. 25, 30.8.1948., 94. Ipp. un atkārtota Beatrises Fārnsvērtas (Beatrice Farnsworth) grāmatā - William C. Bullitt and the Soviet Union. Indiana University Press, Bloomington and London, 1. nod., 3. Ipp. |
|
|