A, vot, sūds uzpeldēja tik negaidīts, ka nevar saprast, vai turēt roku virsū, lai nelien virs ūdens, vai izlikties neredzam.
Brīdī, kad beidzot jādodas apraudzīt pirmā līmeņa drauga beibijs, uzticamais un pārbaudītais pirmā līmeņa draugs palaiž sūdu brīvībā.
Jau sen esam vienojušies, ka nekādas dāvanas nedāvinām un naudas tādām lietām netērējam, bet te pēkšņi pasūtījums - beibijam nepieciešamas šādas dāvanas.
Akdieesvelnsvāverejesus, pirmkārt, man nav ne mazākās nojausmas, kāpēc tāda lieta beibijam vajadzīga, otrkārt, nav ne jausmas, kur atrodas tādi veikali, kur pasūtījums dabūjams, treškārt, nav ne laika, ne prieka skraidīt pa nesaprotamiem veikaliem, meklējot nesaprotamu lietu.
Esmu 100%+sūds pret pasūtītām dāvanām un jautājumu: ko tev uzdāvināt? jebkurā gadījumā. Nu, sūdā, nevajag taču nekādu dāvanu, ja nezina, ko dāvināt.
A negribas iet raudzībās ar tādu rūgtumiņu. Gribas tomēr prieciņu.
Un pirms pasūtījuma jau mazs pārsteiguma nieciņš jau beibijam bija iegādāts.
Kā sūda apsēsts gļēvulis pateicu, ka norādītajā dienā un laikā tomēr ciemos netieku.
Un vēl drusku pabimbāju.
Vairāk pabimbāju par to, ka pie pasūtījuma vēstulē bija pierakstīts, ka pasūtītās lietas beibijam jau sen vajadzīgas, bet nav laika skraidīt pa veikaliem un meklēt.
Bet bezmazubērnucilvēkiem gan vienmēr ir laiks skraidīt jebkur. Jo ko tad viņiem darīt ar savu garlaicīgo bezmazubērnu dzīvi.