Izgājām ar bērnu pusgarajā pastaigā: Matīsa iela - Deglava tilts - Nīcgales iela - Minska - Domina - Zemitānu tilts - Matīsa iela.

Pāris dienas atpakaļ gadījās pārāk tuvu un ilgi sēdēt blakus izteiktiem spriedelētāju un kābūtujabūtinātāju pārstāvjiem. Ir jau viņi visādu veidu un pakāpju, bet šie bija no tiem izcili spriedelīgajiem.
 - Vakar redzēju Degpunkta reklāmā, ka puisis iebrauca dīķī ar mašīnu.
 - Kā?
 - Nezinu, es tikai to reklāmu redzēju. Divi braukuši garām un izglābuši. Ja ne, tad viss.
 - Gan jau pārāk ātri brauca.
- Un normāliem cilvēkiem tādu dēļ jālien ūdenī. Lai izglābtu vienu atsaldēto.
- Gan jau apdzina līkumā. Brauca garām. Bet vai tādi jāglābj? Nākošreiz iebrauks autobusa pieturā, kur cilvēki gaida autobusu. Tādi jau nemainās.
- Var jau arī mainīt, nebrauks jau kā atsaldēts. Būs mācība. Kā otra dzimšanas diena.
- Bet ja brauks kā braucis, nobrauks kādu, ieliks cietumā, bet cietums jau tādus arī neizaudzinās. Iznāks, tad atkal normāliem cilvēkiem būs jāriskē un jāglābj, jāriskē pašiem ar savu dzīvību. Varbūt ar glābšanu pat sanāk sliktāk.
Padod tik spriedelētajam mazo vārdiņu.

Kā lamu vārdi skan ripojaakmens un uzmininukastasir.