Nejauši apēdu 2 dažādas Sorini šokolādes končas, nevis tāpēc, ka gribētos, un nevis tāpēc, ka garšotu, bet tikai tāpēc, ka Sorini šokolādes končas vienkārši ir. Kinder Pingui gan garšo, bet nav apēsts.

Man garšo undevits.

Vēl man nepatīk arī daudzi citi vārdi, protams. Nekad arī neesmu slēpusi, ka es esmu iedomīga ar ļoti izteiktu nepatīksindromu.
Tikko atcerējos, ka man nevisai patīk lasīt grāmatas, kas sarakstītas pirmajā personā. Tad es jūtos it kā būtu iesprostota citā ķermenī un skatītos caur citķermeņa citacīm. Parasti citķermenis izskatās kā kādreiz bērnībā lasītajā grāmatā "Askanio" milzu skulptūra, kuras galvā varēja dzīvot kā istabā.
Un tad nepatīk, ja rakstnieks-rakstītājs tekstā vēršas pie lasītājiem ar uzrunām. Tādām kā manu dārgo lasītāj, mani lasītāji, cienījamie tie, kas lasa šīs rindas. TV3 arī tā Evelīna K. ik pēc pāris teikumiem atkārto: dārgie skatītāji, jums skatītāji. Nav smuki.

Lētā un gandrīz normālā  BJSC "Sporta nams Daugava" ēdnīca arī paaugustājusi barībiņas cenas. Piemērs: pirms - 2 pankūkas ar gaļu Ls 0,80, pēc - 1 pankūka ar gaļu Ls 0,60. Tā kā ēdienam manā dzīvē ir visai liela nozīme, tad gandrīz normālu ēdienu es varu ēst, ja tas maksā lēti, bet, ja gandrīz normālais ēdiens paliek dārgs, būs jāatgriežas pie veikala salātiem. Vai.

 

Dažreiz es nevaru sagaidīt darba laika beigas, lai ātrāk tiktu pie vakariņpusdienu gatavošanas. Tas ir mans prieks, atpūta un nebeidzama izgudrojumu un izmēģinājumu virkne.
Labi, ka mani abi dzīvokļa draugi nav nepriecīgi par to.

Melnās kediņas man liek pārvietoties vieglā palēciena solī kā Srkngalvītei pa meža ceļu palēciencikcakveidīgi iekšējas pavasarīgas mūzikas ritmā aizlēkāt pie omas, groziņu šūpojot.
Šodien ar nenormāli stipru gribasspēku spiežu kājas darboties necikcakhophopveidā.

Skaudība jau nu gan nav īpašība, kas piedēvējama konkrētai nācijai. To teicienu par skaudīgiem latviešiem Centja Nūdeļa vectēvs gan jau izdomājis.