Vakar bija no-sirds-raudamais vakars, kad pat no peļu pirdiena (aspirins ) bimbiens nāca. Vispirms bija dusmas, pēc tam peļu pirdieni.

Viss bimbis vēl nav iztecējis, tepat vien aiz acu āboliem no vakardienas bimbja smilšpapīrotajiem stāv.

Vakar bērns zvana (arī bimbādams), ka skolas bibliotēka nedod matemātikas grāmatu otrajam pusgadam, jo pirmā pusgada grāmata esot sabojāta un tikai tad, kad vecāki atnesīs jaunu pirmā pusgada grāmatu, tad varēs saņemt otrā pusgada grāmatu. Nav jau man žēl to dažu latu, bet uznāca dusmas, ka grāmatu, kurai nedaudz ieplīsis locījums starp vāku un pirmo lapu (pie tam normāli glīti salīmēts), sauc par sabojātu. Tieši kā tas traucē nākošajiem bērniem mācīties matemātiku, īpaši laikā, kad mācību grāmatas mainās ne tikai katru gadu, bet arī pa pusgadam? Zvanīju skolotājai no dusmām un bimbja trīcošā balsī, un viņa man saka, ka VISI bērni ir nevīžīgi, tāpēc jāpērk skolai jaunas grāmatas. Saka, ka konkrēti mana bērna grāmatu gan nav pārbaudījusi. Bet no neizsniegtās grāmatas jau uzdoti mājas darbi. It kā jau peļu pirdiens, bet dusmas gan. Un tikšanās ar skolas bibliotekāri.