Bērnam izlabot diktātā dabūto 4 uz augstāku atzīmi - nav svarīgi, bet matemātikas kontroldarba 9 uz 10 izlabot - tas ir svarīgi.

Viens no briesmīgākajiem un nepieklājīgākajiem sakāmajiem ir Labu Apetīti. Īpaši ēdošam cilvēkam. Vienīgā vieta, kur lietot Labu Apetīti, varētu būt ēdiena receptes beigās. Kā vēstules nobeigums.

Baigi daudz visādus parakstus vāc par un pret. Ka tik tas paraksts nesanāk pats pret sevi parakstījies.

Es kā gājējs, jo visai tālredzīgi esmu ieplānojusi visus ikdienā apmeklējamos objektus izvēlēties kājāmejamā attālumā, vienmēr ievēroju satiksmes noteikumus. Ar dusmām vai izbrīnu (atkarībā no garastāvokļa) vēroju tantītes, bērnus un citus, kas šķērso ielu pie sarkanā, skrien pāri 3 vai 6 joslām vietās, kur tas nav paredzēts vai, gaidot zaļo signālu, izskrien 1-2m uz ielas. Var jau būt, ka sekundes ir TIK svarīgas. Es vienmēr gaidu zaļo, paeeju to gabaliņu līdz krustojumam vai gājeju pārejai. Bērns ir iedresēts ievērot satiksmes noteikumus un apkārts/aplīmēts ar atstarotājiem, pat ja parastā pārvietošanās ir Rīgas centrā.
Bet es nekādi nesaprotu, kā atbilstoši satiksmes noteikumiem šķērsot Tallinas un Cēsu ielas krustojumu. Vēl domāšu.

Fuj, atcerējos, ka ir viens gadījums, kur mēs nekad neievērojam noteikumus: atbraucot mājās, novietojot mašīnu uz ielas mājai pretējā pusē, mēs neejam līdz krustojumam. Tas arī jāpadomā.

Atcerējos, vai Cēsu un Brīvības krustojumā (arī kādu gabaliņu uz vienu otru pusi) tiešām nav nevienas vietas, kur +/- normāli paēst?