zinu jau - būs tomēr atkal jāpiemet plānotājs pilns ar visām iespējamajām aktivitātēm.
kad man nav tā brīvā laika, es nevaru to pavilkt, gan morāli, gan fiziski, bet tagad, kad esmu atmetusi to visu jūtos nekāda. pati sev krītu uz nerviem. nav jau tā, ka nedaru neko vai, ka būtu daudz brīva laika. galīgi ne, bet vienalga iekšā tas tukšums un neapmierinātība ar sevi.
varbūt vienkārši jāatsāk rakstīt. tīri dvēselei.