sēžu te tā uz grīdas un domāju.
vakar bija vīnošana ar mammu, brāli un māsu. vīnošana līdz vismaz 3iem naktī, protams, nozīmē arī miljards tēmu runāšana/aprunāšana. tētis Polijā, būs atpakaļ vien sestdien.
vairs nesanāk rakstīt. nedz šeit, nedz uz lapas. tā vienkārši, ne.
izrāde bija lieliska. arī dziesmas. piparmētru tēja gardā..
jāatrod motivācija, lai dotos uz pirmajām stundām. vienu brīdi bija, viņa zūd, motivācija, ne motivācijas iemesls.
sakarā ar to esmu nolēmusi savas domas par to salikt mazliet konkrētāk, kaut vai pašas apziņā. tā īsti jau ar savu haotismu, neizlēmību neizdosies.
svētdien bija saruna ar c. tā saruna, kuru plānoju jau mēnešiem. jāatzīst, negaidīta viņas reakcijas uz to visu, ko uzzināja. viņš? viņš viņai bija jau pateicis, pret ko es neiebilstu. viņa ir pārsteidzoši šajā jomā augusi, nobriedusi. tomēr man prieks, ka tas beidzot ir nolikts malā. un nav vairs tas muļķīgais čemurs mums pa vidu. ja man izdosies atrast savu dzīves naktsgrāmatu, tad pārdomāšu to visu uz papīra. to posmu, kuru beidzot patiesi izdodas noslēgt. un par to, paldies.
ar brāli runājām, cik daudz mūs cauri visam ir vilkusi adorācijas iespēja. viņš pat salīdzināja to ar bonusa stage iekš milk&nuts. visas dzīves laikā tev kaut kas jāsasniedz, jāsastopas ar problēmām, pretiniekiem, bet tur tam nav nozīmes. tu vari tikai iegūt.
un pa vidu tam bija arī z. vešana pirmo reizi uz fonteinu. bija jautri.
tagad gan, mazliet jānobeidz mācības un gulēt. cenšos saudzēt sirdi, eju laicīgi gulēt, ja neskaita īpašos izņēmumu gadījumus.