Un atkal par to pašu -
nesaprotu, tik tiešām nesaprotu pārīšus, kuros "es negribu" nozīmē "mēs negribam". Ja viens negrib kaut kur doties vai kaut ko darīt, tad otrs arī nedrīkst, citādāk būs SCĒNA un apvainošanās tā, ka maz neliekas.

Andris šorīt atrakstīja draudziņos vēstuli: "Izstāsti man savu noslēpumu. Kā tu spēj Sudoku atrisināt zem 4 minūtēm? Riktīgs pro"
Haha, BEAT THIS! (viņam par 1:57 minūtēm vairāk)

bez šmaukšanās, ja? tāpat jau viegli. :D

Šis ir Reinis, viņš cīnās un man ļoti patīk, kā viņš raksta.

Un man besī, ka vienmēr ir simtiem cilvēku, kas barojas no šādas nelaimes, jo viņiem tādi "piemēri" ir vienīgais, kas liek novērtēt to, cik daudz viņiem patiesībā ir.
Jeb - cik daudz viņiem nav atņemts.

kad visi uzticības, mīlestības un cieņas kredīti būs izsmelti, vai Tev būs, ko dot atpakaļ?

where you stop is where i begin.

Tev arī ir tā, ka citreiz, kad kāds liekas sekls un bezjūtīgs, gribas sevi aprāt, ka drīzāk nepietiekami uzmanīgi skaties? Un tad tu skaties otru reizi, trešo, septīto, meklē kaut ko, kas to apgāztu...
Pēc kuras reizes drīkst pārstāt meklēt?

Atzīstās, kurš vēl ļāvies trīs vārdu kārdinājumam. Man iepatikās komentēt. :)

Šodien pārlasīšanās/pārrakstīšanās diena.
vispirms "kustība" uzrakstīju kā "lustība".
Tad pārlasījos, ka Jelgavā iebrucis pirts pirmais jumts, it kā tas būtu ilgi gaidīts notikums.
Un tagad cibiņā pa_lēto komūnā jau kuro reizi pārlasos, ka zuzannai "gribas pa lēto atdot galdu galus". :)

Tā kā nesenā ziņkāres vadītā mini aptauja dažu draugu vidū rezultējās ar visai kontrastainu raksturojumu, sākot ar "sieviete-tanks" un beidzot ar "mīlīgs-lāčuks", nespēju atturēties no jaunajām, melnajām apenēm svaigākā MAS:

noraksturo mani trīs vārdos, lūdzu.