Novēlota recenzija par to, ka man bija tā iespēja mērot garo ceļu uz Trīri. Neskaitoties uz to, ka maršruts bija diezgan garš (Rīga-Kopenhāgena-Luksemburg-Trīre / Trīre-Luksemburga-Amsterdama-Rīga), tiku ar to galā diezgan veiksmīgi, bet, protams, mana ceļošanas karma tā pat pievelk visādas dīvainības.
Atpakaļ braucot Luksemburgas lidostā man piesitās muitnieks, kurš parādīja apliecību un sāka stāstīt kā viņi apmāca suni visādu dranķu meklēšanai, un vai nevarot pie manis noslēpt suņa spēļmantiņu, ko viņam jāmeklē (nez varbūt izskatos pēc klasiska narkokurjera. Turpat netālu sēdēja viens subjekts, kas izskatījās pēc kārtīga talebana, bet viņam piesietis ar tādām lietām droši vien būtu nepolitkorekti, tāpēc jāizvēlās vienīgā rudmate visā lidostā, kā nekā ņemot vērā senas francūžu leģendas arī mums esot sava īpaša smaka, zō - jaunam sunim vieglāks darbs). Tā kā man to tik vien vajag kā akšenu, tad atļāvos sev ap vidukli piesprādzēt to spēļmantiņu. Kādu brīdi pasēdēju viena pati, sāku jau domāt, a ja nu tie nebija muitnieki un toč piesprādzēja man īstu mantu, un tagad mani paņems ciet (zrja, jo aplieciba, ko man parādīja bija īsta)! Bet tas droši vien bija, lai cilvēki nostigā pazīstamo cilvēku smaku, savādāk jau īzī-pīzī - mans treneris ir bijis šite un šite, un o - te ir vēl kāda pazīstama smaka.
Pēc kādām 10 minūtēm tomēr pie apvāršņa parādījās sargs ar izstīdzējušu vācu aitu suņu tīni, kurš diezgan uzmācīgā veidā visus izošņāja. Man viņš tā virsū nebruka, bet apošņāja gaisu un ar to pietika, lai viņa acis iepletos tik platas kā apakštasītes un viņš sāka hipnotizēt to vietu, kur zem mēteļa bija paslēpta viņam atsavinātā manta. Šī vieta apmēram atgādināja ekstrasensu cīņas brīdī, kad ekstrasens stāv pie pareizās kastītes, kur noslēptas čūskas / dārglietas / what ever, un auditorija aiztur elpu domājot vai izvēlēsies pareizo vai aiznesīsies pie citas.
Bet suns stīvi apsēdās, noradot, ka ir atradis narkokurjeru un visi dzīvoja laimīgi līdz sākās boardings.
Instant karma rezultātā stjuarte mani nelaida uz savu vietu, bet iestūma pie avārijas izejas - trīs brīvas vietas pa kurām varēju izšļaukāties, likās kā luksuss, ņemot vērā, ka iepriekšējā naktī konference ieilga līdz pusdiviem naktī.


Darza mājiņu kults Vācijā - daudz glaunāk, bet mērķis un ideja tā pati.

Daudzās viesnīcās ir nācies būt, bet klasisko "Bībele naktsskapītī" sastapu tikai šeit. Gandrīz vai gribēju nospert - izglītojosiem nolūkiem, protams, man noderētu grāmata, kas vienuviet tulkota gan angliski, gan franiski.


Das bad, das very-very bad! Bet pēcāk man EK kolēģi izskaidroja, ka tas ir baseins, otrā ceļa pusē bija veco romiešu termu drupas.


Džambō saiz romānika, nācās kāpties un atkāpties, lai vismaz lielāko daļu dabūtu kadrā, bet cita vecpilsēta ļoti līdzīga Rīgai.


Šis bija tur pat pie viesnīcas / Eiropas Tiesību akadēmijas un manā galvā nekādīgi negāja kopā ar Bībeli naktsgaldiņā, bet ko pie velna viņi tur reklamē? Zviedru ģimenes (jo vairāk, jo jautrāk)? Ātros kredītus (pliks un nabags)?