ausis glauda: Martin L. Gore – Compulsion
Kad es biju maza, man pašai bija jāvelk ragaviņas kalnā*, tagad ir visādi pacēlāji'n'stuff.
*Nu vismaz lielākoties - reizēm mani ar visām ragaviņām kalnā vilka brāļa draugi.
Kad es biju maza, man pašai bija jāvelk ragaviņas kalnā*, tagad ir visādi pacēlāji'n'stuff.
*Nu vismaz lielākoties - reizēm mani ar visām ragaviņām kalnā vilka brāļa draugi.
Posted by: Witch-queen of Angmar (lenora)
Posted at: December 10th, 2010, 10:38 am
|
Jū! Mums bija viens izžuvis dīķis ar ļoti stāvām malām, kur bija sakrituši koki un tiem kokiem pāri braukt (drīzāk lidot) bija tāds vūhū!
Posted by: mani sauc ar citronu (ave)
Posted at: December 11th, 2010, 01:32 am
|
a man, a man bija viena stāva graviņa, kurā kombinācijā ar ragutām dabūju vienu no savām vienīgajām rētām - zodā. otra ir trīsstūris pierē, pārējās laikam no tām vecajām briesmīgajām trakumsērgas vai kādām tur potēm.
Posted by: Witch-queen of Angmar (lenora)
Posted at: December 11th, 2010, 11:47 am
|
Tev pierē ir trīsstūris? Kā es to esmu palaidusi garām? High-five man pierē ir rombs! Mēs varētu veidot ģeometrisko figūru izdaiļoto pieru klubu.
Visjautrāk bija braukt lejā no kalna kādiem trijiem sīčiem kopā uz vienām ragaviņām. :)
Un tad vēl šļūkšana ar plastmasas padirseni pār tramplīniem...