Šorīt pārsalu un iedomājos, ka uguns tomēr ir visšvakākā no stihijām. Tiešām. Tās eksistencei ir nepieciešams gaiss un materiāls, kas pārsvarā ir no zemes, bet nobendēt to var uzgāžot virsū ūdeni. Vāji. Turklāt uguns ir kā tāds mīksts dīvāns vai (lol) internets, sava veida pirmā (sākotnējā?) ērtība, bez kā var mierīgi turpināt eksistēt. (Saule neskaitās, saule ir zvaigzne)
Tāpēc dīvaini, ka cilvēki sevi grib asociēt ar uguni. Reizēm gan atbilstoši, ja cilvēks sagadīšanās pēc ir cilvēks sērkociņš.

- Viens, divi...
- Dibens!